Serbija brīdina, ka Kosovā var izcelties bruņots konflikts

"Mums jādara viss iespējamais, mums visiem kopā, lai mēģinātu saglabāt mieru. Prištinas vienpusējo soļu dēļ mēs patiešām atrodamies uz bruņotu konfliktu sliekšņa," tiekoties ar Serbijas nevalstiskajām organizācijām, sacīja Brnabiča.

Pamatā serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļdaļā atkal pieaugusi spriedze, jo serbu minoritātes pārstāvji, kas protestē pret kāda bijušā policista aizturēšanu, 10.decembrī uz ceļiem uzslēja barikādes, bloķējot divus galvenos robežšķērsošanas punktus uz Serbijas un Kosovas robežas. Pāris stundas pēc barikāžu uzsliešanas policija ziņoja par trim uzbrukumiem ar šaujamieročiem uz viena no ceļiem, kas ved uz robežu.

Eiropas Savienības (ES) misijas Kosovā "Eulex" policisti arī ziņoja par uzbrukumu ar trokšņa granātu.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Belgrada uzkurina Kosovā dzīvojošos serbus nepakļauties Kosovas varasiestādēm, un Priština ir pastiprinājusi savas policijas klātbūtni pamatā serbu apdzīvotajā valsts ziemeļdaļā.

Pagājušajā nedēļā Belgrada lūdza NATO vadītos Kosovas spēkus (KFOR) atļaut Serbijas karavīriem un policistiem atgriezties Kosovā, bet Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņoja, ka šāds scenārijs ir mazticams.

Spriedze pieauga pēc tam, kad Kosova izsludināja 18.decembrī vietējās vēlēšanas pašvaldībās, kurās vairākums iedzīvotāju ir serbi, un lielākā serbu politiskā partija paziņoja, ka vēlēšanas boikotēs.

Neilgi pēc barikāžu ierīkošanas uz ceļiem Kosovas prezidente Vjosa Osmani paziņoja, ka vēlēšanas tiks atliktas līdz aprīlim.

Lai gan situācija tālāk nav saasinājusies, spriedze saglabājas.