Marko Ivans Rupniks, dēvēts par tēvu Marko, ir pasaulslavens fresku meistars, kurš veidojis freskas gan pāvesta kapelā Vatikānā, gan nozīmīgās reliģiskās būvēs citviet. Taču šo viņa slavu tagad aizēnos mūķeņu pavedēja, varmākas un izvarotāja slava, līdz nelieša vārds pazudīs Vatikāna vēstures nepavisam ne tik baltajos dūmos.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by The Times and The Sunday Times (@thetimes)

Viņu apsūdz par gadiem ilgiem nodarījumiem pret mūķenēm kādā klosterī Slovēnijā, uz kuru Vatikāns viņu bija nosūtījis kā garīgo vadītāju. Drīz vien izrādījās, ka garīgais vadītājs palaiž rokas un ne tikai to. Kopš deviņdesmito gadu sākuma mūķeņu sūdzības no Slovēnijas līdz pat Vatikānam līdz šim nebija atradušas nevienu dzirdīgu ausi. Tiesa, kaut kādā brīdī, kad Slovēnijas mūķeņu sūdzības bija kļuvušas nepatīkami skaļas, priesteri vienkārši pārcēla atpakaļ uz Romu, kur viņš klusi un jauki turpināja karjeru Vatikānā.

Svētdien, 18. decembrī, Romas laikraksts "Domani" publicēja interviju ar kādu vārdā nenosauktu mūķeni, kurā viņa apgalvoja, ka Rupniks viņu pavedis, atņēmis viņas nevainību un iebiedējis laikā, kad viņa bijusi mūķene Slovēnijā 80. un 90. gados. Māsa dzīvojusi klosterī, kas bijis pakļauts Romas katoļu baznīcai un Vatikāna svētajiem tēviem.

Portāls "The Pillar" publicējis interviju ar mūķeni angliski. Mūķene stāsta, ka viņu interesējusi māksla, un priesteris, to pamanot, viņu bieži aicinājis uz savu darbnīcu vērot, kā viņš glezno, un parunāt par sakrālo mākslu, kur katram žestam un pieskārienam ir nozīme. Priesteris drīz vien arī nekavējies demonstrēt šos nozīmīgos pieskārienus.

"Viņš mani viegli noskūpstīja uz mutes, stāstot, ka šādi viņš skūpstīja altāri pēc svētā vakarēdiena," stāsta mūķene.

"Tēvs Marko sākumā lēnām un maigi iefiltrējās manā psiholoģiskajā un garīgajā pasaulē, apelējot pie mana mulsuma, neziņas un vājībām, vienlaikus izmantojot manas attiecības ar Dievu, lai mudinātu mani gūt seksuālu pieredzi ar viņu," intervijā pauž mūķene.

Protams, viņa bija samulsusi un apjukusi. "Es biju neizpratnē: no vienas puses, es gribēju aizbēgt; no otras, tēvs Marko mani iedrošināja, sakot, ka es varu piedzīvot šo realitāti, jo es esmu īpaša, un tā bija dāvana, ko Tas Kungs ir devis tikai mums — tikai ar mani viņš var piedzīvot piederību Dievam pat fiziski."

Mūķene stāsta, kā zaudējusi jaunavību priestera automašīnā.

"Tas notika automašīnā, kad es pavadīju viņu kādā ceļojumā. Viņš kļuva agresīvāks: es atceros ļoti vardarbīgu masturbāciju, kuru es nevarēju pārtraukt un kuras laikā es zaudēju nevainību. Šī epizode arī izraisīja neatlaidīgus pieprasījumus pēc orāla dzimumakta."

Kāpēc mūķene nepretojās, uzreiz nemeklēja palīdzību?

Mūķene skaidro: "Jums ir jāsaprot, kā tas darbojas: jūs esat aicināts uz pilnīgu pieejamību un atvērtību, un jūsu garīgais tēvs ir tas, kas jūs vada, lai jūs saprastu, kas ir labs un kas ir ļauns.

Ja tas, kurš jūs vada, saka, ka Dievs to vēlas, un jūs nepakļaujaties, jūs nostājaties pret Dievu. Tieši tā var sākties manipulācijas, kā tas notika ar tēvu Marko.

Es baidījos kļūdīties, baidījos zaudēt viņa piekrišanu, es jutos ārkārtīgi atkarīga no viņa sprieduma.

Ja es nedarītu tā, kā viņš gribēja, viņš uzreiz teiktu, ka mans garīgais ceļš ir apstājies, un nostādītu pret mani pārējos grupā, ko viņš veidoja ap sevi. Tikai tēvs Marko izlēma, kuram ir taisnība un kuru ir vērts atbalstīt; tie, kas bija nepareizi, tika pazemoti un atstāti malā.

Dinamika vienmēr bija tāda pati: ja man bija šaubas vai atteicos pakļauties, Rupniks mani diskreditēja komūnas priekšā, sakot, ka es neaugu garīgi. Viņam nebija nekādu robežu, viņš izmantoja visus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai,  izmantoja pat grēksūdzē viņam uzticēto. Tā sākās mans psiholoģiskais sabrukums."

Mūķene intervijā apgalvoja, ka jezuīts viņu un vēl vienu mūķeni aicinājis uz seksu trijatā, paskaidrojot, ka viņi atkārtos trīsvirzienu attiecības svētajā trīsvienībā.

Priesteris arī licis mūķenei sameklēt vēl kādu mūķeni, ar kuru kopā nodoties trīsvienības seksam.

"Tēvs Marko lūdza mani uzrunāt citu kopienas māsu, jo seksualitātei, pēc viņa domām, bija jābūt brīvai no īpašumtiesībām. Citreiz viņš aicināja mani izdzīvot savu sievišķību agresīvā un dominējošā veidā, un, tā kā es to nevarēju, viņš mani dziļi pazemoja ar frāzēm, kuras es nevaru atkārtot."

Kā visdziļāko bedri un izšķirošo pēdējo pilienu mūķene min pornogrāfiju.

"Pēdējais solis, grimstot šajā ellē, bija pāreja no teoloģiskiem seksa attaisnojumiem uz tikai pornogrāfiskām attiecībām.

1992. gadā, kamēr es mācījos ceturtajā filozofijas kursā Gregoriāna katedrā, viņš divreiz mani aizveda uz Romu, lai kopā ar mani skatītos pornogrāfiskas filmas kinoteātrī netālu no Termini stacijas. Es jutos briesmīgi."

Mūķene intervijā apgalvoja, ka pat tad, kad jezuīts vairāk kā 20 gadu laikā ļaunprātīgi izmantojis gandrīz 20 mūķenes, viņas sūdzības gan Ļubļanā, gan Vatikānā gadiem ilgi tika ignorētas.

Taču izskatās, ka mūķenes sūdzības nav bijis iespējams pabāzt zem Vatikāna grīdas, un skandāls iet vaļā. Nesmukums kļuvis vēl lielāks, jo pornogrāfiju mīlošais fresku meistars varmāka esot pāvestam diezgan tuva persona. Iespējams, tieši šī fakta nākšana atklātībā likusi Vatikānam knaši sarosīties, izslēdzot 68 gadus veco priesteri no baznīcas.

Priesteris tika atzīts par vainīgu grēku atlaišanas mēģinājumā pēc seksuālas saskarsmes ar konkrēto grēkotāju. Tas ir nopietns noziegums baznīcas tiesu sistēmā.