Pabeigtā izmeklēšana advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā atklāj, ka noziegumu organizējusi kriminālā autoritāte Genādijs Vaļāgins, kurš ar abiem šobrīd apcietinātajiem uzņēmējiem Uļmanu un viņa biznesa partneri Aleksandru Babenko bijis labās attiecībās. Savukārt šāvējs, kuram uzticēts asiņainais darbs izrādās jau iepriekš tiesāts par kāda Latvijas alkohola tirgotāja slepkavību, vēsta "Nekā personīga".
Bunkus slepkavības lieta: Šāvējs 90. gados jau tiesāts par uzņēmēja Vetera nogalināšanu (2)
Genādijs Vaļagins 90. gados pārstāvēja tā dēvēto Ivana Haritonova grupējumu. haritonovieši bija otrs lielākais organizētās noziedzības grupējums aiz pārdaugaviešiem. Naudu, ko reketa ceļā izspieda no uzņēmējiem, legalizēja pērkot īpašumus Latvijā un ārpus tās. Vaļaginu ar iesauku “Dlinij” tolaik uzskatīja par Haritonova “labo roku”, viņš pārvaldīja grupējuma kasi un bija atbildīgs par naudas legalizāciju. Grupējuma līderi uz apsūdzēto sola sēdās pēc ilgiem policijas pūliņiem, jo tika nošauti svarīgi liecinieki, likti citi šķēršļi pierādījumu vākšanai. Vaļaginu notiesāja, no cietuma viņš iznāca 2000.gadā. Visu šo laiku viņam saglabājās ietekme un sakari noziedzīgajā vidē gan Baltijā, gan Krievijā - tā domā policijā. Pēc Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām, Vaļaginu policija uzskata par advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības organizētāju.
Vaļaginu labi pazinuši arī policijas ieskatā Bunkus slepkavības pasūtītāji – daudznozaru holdinga “MONO” pārstāvis uzņēmējs Mihails Uļmans un viņa biznesa partneris Aleksandrs Babenko.
Par slepkavības izpildītāju bija izraudzīts Latvijā dzimušais Viktors Krivošejs. Nekā personīga zināms, ka viņš iesaistīts firmas “Veta” prezidenta Haralda Vetera nogalināšanā 1997.gadā. Uzņēmums “Veta” nodarbojās ar alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību.
Veteris bija izbraucis no mājām Jelgavā, nolaupīts un vēlāk atrasts miris netālu no vietas, kur turēja savu auto. Par šo slepkavību apcietināti 5 cilvēki. Viņu vidū arī Krivošejs.
Policija ir savākusi pierādījumus, ka Krivošejs ir bijis tas, kurš jau 2016.gada 27.septembrī mēģināja noslepkavot Bunkus, taču toreiz nav nostrādājis ierocis. Slepkavības mēģinājums notika advokāta ierastajā pārvietošanās maršrutā, vietā, kur nav videonovērošanas kameru un ir daudz atkāpšanās ceļu.
Tiesībargi uzskata, ka slepkavības motīvs bija Bunkus profesionālā darbība.
Būdams vairumtirgotāja “REGO TRADE” maksātnespējas administrators, Bunkus centās piedzīt zaudējumus no uzņēmuma bijušās valdes, tai skaitā arī no Mihaila Uļmana. Abiem bija arī citi konflikti.
Bunkus bija arī bankrotējušā uzņēmuma “Aizko” administrators. Par šī uzņēmuma darbību Bunkus rakstīja iesniegumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai, ka ir aizdomas par naudas legalizēšanu, sniedzot inkasācijas pakalpojumus.
Darījumos figurēja ar Uļmanu saistītas kompānijas. Uzņēmumiem konti bija atvērti (caur uzņēmumu “Mono”) Uļmanam pastarpināti piederošajā Latvijas pasta bankā.
Nekā personīga zināms, ka ziņojumā aprakstīta skaidras naudas inkasēšanas shēma no tobrīd Uļmanam piederošajiem “Mego” veikaliem darbojusies 2010.gadā. Taču Bunkus banku uzraugiem uzsvēra, ka tādas pašas shēmas iespējams turpinājušās arī vēlāk.
“Mego” bija noslēdzis inkasācijas līgumu ar “Aizko”. Taču administratora izpētītais ļāvis secināt, ka “Aizko” bijis tikai starpnieks. Uzņēmumam bija tikai 2 darbinieki un neviens auto. Ar reālo inkasēšanu nodarbojās īsta kompānija “Evor”. Bunkus norādīja, ka no 12 inkasētajiem miljoniem (12 857 073 EUR ) skaidrās naudas, vairāk nekā divi miljoni (2 237 598 EUR) palika pie bankas līdzīpašnieka “Mono” . Ziņojumā Bunkus raksta :
“(..)Iepludinot nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, lai uzdotu tos par SIA “Mego” veikalos inkasētiem naudas līdzekļiem, bet reāli inkasēto skaidru naudu novirzītu “ēnu ekonomikā”, tika izmantota tikko dibinātā SIA “MOCEL “ un SIA “ELOPAK” . Abām bija atvērti norēķinu konti AS “Latvijas pasta bankā” (..) Abas šīs sabiedrības nekad nav sniegušas gada pārskatus nodokļu administrācijai. “
No Bunkus slepkavības lietas tagad izdalīts atsevišķs kriminālprocess par noziegumiem tautsaimniecībā. Tas nodots izmeklēšanai ENAP. No tiesībsargu teiktā noprotams, ka runa ir par varbūtējiem nelegālās naudas darījumiem, kuros figurē abi iespējamie nozieguma pasūtītāji.
Jaunatklātie apstākļi par slepkavības mēģinājumu 2016.gadā ļauj no jauna skatu punkta paraudzīties uz Bunkus ziņojumiem tiesībsargiem.
2016.gada februārī Bunkus vēršas pie ģenerālprokurora. Viņš apraksta konfliktu ar Uļmanu un saka, ka pret viņu policijā tiekot safabricētas lietas. Administrators runā arī par draudiem dzīvībai. Iesniegumā kā iespējamais agresors nosaukts Mihails Uļmans.
Mēnesi vēlāk (2016.gada marts) Bunkus raksta banku uzraugiem par iespējamām liela apmēra naudas legalizācijas shēmām uzņēmumā “Aizko”. Identiska satura ziņojums tika iesniegts arī citām tiesībsargājošām iestādēm.
Septembra beigās (2016.gada septembris) notiek Bunkus slepkavības mēģinājums. Viņš tos uztver kā draudus (2016.gada septembris) un uzreiz ģenerālprokuroram raksta vēlreiz un atstāsta kādu sarunu, ka viņu, līdzīgi kā citu uzņēmēju, kurš nonācis konfliktā ar Uļmanu, varētu arī nošaut. Pēc pusgada (2017.gada maijs) banku uzraugi saņem vēl vienu Bunkus ziņojumu par aizdomīgu darījumu ķēdi, saistībā ar uzņemumu “REGO TRADE”. Ziņojumā minētas vairākas iespējams fiktīvas firmas un ofšori, kurām bija norēķinu konti Uļmanam pastarpināti piederošajā bankā.
Gadu vēlāk (2018. gada maijs ) advokātu nošauj.
Nekā personīga neoficiāli zināms, ka slepkavības izpildītājam Krivošejam visu solīto nemaksāja. Viņa uzstājība prasot samaksāt, radīja draudus paša dzīvībai un viņš vērsās pie Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, lai tās viņu aizsargā apmaiņā pret informāciju, kā notika Bunkus slepkavība.
Martā Rīgā tika nošauts Genādijs Vaļagins. Viņa likvidēšanu saista ar grupējumu savstarpējo rēķinu kārtošanu par narkotiku kravām.
Raidījuma rīcībā ir ziņas, ka pēc Vaļagina nāves Krivošejs savu viedokli mainīja un ir sācis pretdarboties izmeklēšanai. Fiksēta arī liecinieku ietekmēšana. Patlaban Krivošejs atrodas apcietinājumā.
Apsūdzībām par slepkavības pasūtīšanu organizētā grupā nepiekrīt ne Uļmans, ne Babenko. Viņu aizstāvji uzsver, ka lietas nodošanu prokuratūrai un apsūdzības uzrādīšana vēl nebūt nenozīmē, ka tiešām ir noskaidroti objektīvi apstākļi un atrastas vainīgas personas. Uzņēmēju attiecības ar Vaļaginu advokāti nekomentēja.
2016. un 2018. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja sankcijas Pasta bankai LPB par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā. Pirmajā reizē uzraugi ar banku noslēdza līgumu par sistēmas pilnveidošanu, bet atkārtotā pārbaudē atkal konstatēja virkni pārkāpumu par ko uzlika 2 miljonu sodu. Banka to apstrīdēja, tiesvedība vēl turpinās.
Banka Nekā personīga informēja, ka tai nav informācijas, vai uzraugi pētījuši arī darījumus ar “Aizko”. Pārbaudes ziņojumos šāda informācija nav bijusi iekļauta. LPB Bank neesot lietas dalībnieks nevienā kriminālprocesā, kas būtu saistīts ar “Aizko” .
“Mono” kapitāldaļas, tāpat kā citi apsūdzēto aktīvi un īpašumi 50 miljonu vērtībā ir arestēti. Mantas arests liedzot bankai veikt izmaiņas īpašnieku struktūrā.
Tikmer FKTK no bankas sagaida aktīvu bankas rīcību reputācijas risku novēršanā.
Saistībā ar iespējamu informācijas nopludināšanu par šīs slepkavības lietas izmeklēšanu, no amata bija atstādināts augsta ranga policists slepkavības nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš. Nesagaidot dienesta izmeklēšanas rezultātus, Kāpostiņš šonedēļ paziņojis par došanos izdienas pensijā saistībā ar dienestam neatbilstošu veselības stāvokli. 13. decembris bija viņa pēdējā darba diena. Policijā mūs informēja, ka dienesta pārbaude gan vēl turpinoties.
VIDEO: "Nekā personīga" sižets