Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Serbija pieprasa atļauju serbu kontingenta izvietošanai Kosovā

Raksta foto
Foto: AP/Scanpix

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņojis, ka piektdien pieprasīs NATO miera uzturētāju misijai atļaut serbu karavīriem un policistiem atgriezties Kosovā.

Pamatā serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļdaļā atkal pieaugusi spriedze, jo serbu minoritātes pārstāvji, kas protestē pret kāda bijušā policista aizturēšanu, uz ceļiem uzslējuši barikādes, bloķējot divus galvenos robežšķērsošanas punktus uz Serbijas un Kosovas robežas.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Belgrada uzkurina Kosovā dzīvojošos serbus nepakļauties Kosovas varasiestādēm, un Priština pagājušajā nedēļā pastiprinājusi savas policijas klātbūtni pamatā serbu apdzīvotajā valsts ziemeļdaļā.

Serbijas valdība pieņēmusi lēmumu iesniegt NATO mira uzturētāju misijai (KFOR) prasību atļaut Kosovā atgriezties serbu armijas un policijas kontingentam, kura sastāvā būtu līdz 1000 vīru, ceturtdienas vakarā televīzijas kanālā RTS pārraidītajā uzrunā pavēstīja Vučičs.

Viņš uzsvēra, ka tas nepieciešams Kosovā dzīvojošo serbu aizsardzībai un ka tas "dramatiski mazinās spriedzi".

Tajā pašā laikā Vičičs atzinis, ka [šāda atļauja "gandrīz droši" netiks sniegta.

Kosovas prezidente Vjosa Osmani, reaģējot uz Belgradas paziņojumu, to nosodījusi kā "hegemonistisku ideju".

"Vučičs ļoti labi apzinās, ka Serbijas armijas klātbūtne Kosovā beidzās 1999.gadā," ikgadējās prezidenta uzrunas laikā Osmani norādīja parlamenta deputātiem.

ANO 1244.rezolūcija paredz, ka īpašos apstākļos starptautiskā uzraudzībā iespējama neliela Serbijas drošības spēku kontingenta atgriešanās Kosovā, lai pildītu zināmus uzdevumus, piemēram, uzturētu sakarus ar starptautiskajām civilajām un militārajām iestādēm, veiktu mīnu lauku atmīnēšanu un apsargātu serbu svētvietas, kā arī svarīgākos robežšķērsošanas punktus.

Tomēr Priština noraida Belgradas piedāvāto 1244.rezolūcijas interpretāciju un apgalvo, ka tā neparedz serbu kontingenta ievešanu nemieru gadījumā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu