Beidzot atklāts, kas guļ noslēpumainajos Parīzes Dievmātes katedrāles zārkos

Sarkofāgi atrakti tika šā gada sākumā, tomēr, kas tajos guļ, paziņots tikai tagad.

Pelnu un gruvešu ieskauti, zinātnieku acīm atklājās divi skeleti – jauna dižciltīgā un prominenta priestera mirstīgās atliekas. Vara plāksnīte uz priestera zārka apstiprina, ka tur guļ Parīzes Dievmātes katedrāles reliģiskais līderis Antuāns de la Porte, kurš nomira 1710. gadā.

Ņemot vērā, ka de la Porte palīdzēja attīstīt pasaulē slaveno katedrāli, viņš savā laikā bija ļoti cienīta persona. Luvrā pat izstādīts viņa portrets. Otra apglabātā identitāte gan ir noslēpumaināka. Vārdā nenosauktais šķiet miris 25 līdz 40 gadu vecumā un, ņemot vērā apbedījuma vietu un veidu, bija svarīgs cilvēks.

Izpētot viņa kaulus, zinātnieki noskaidrojuši, ka dzīvi viņš pavadījis zirga mugurā, tāpēc pētnieki viņu iesaukuši par Jātnieku, rakstīts izdevumā "Live Science".

⚰️ Deux sarcophages de #NotreDame ont été analysés par des équipes de notre université, du @CHUdeToulouse et de l'@Inrap

🧐 Et ils livrent leurs premiers secrets...https://t.co/ZiEZiihR8c pic.twitter.com/5sffWg2Kbk

— UT3 Paul Sabatier (@UT3PaulSabatier) December 9, 2022

Kopumā Jātnieka veselība bijusi slikta. Viņam nebija gandrīz neviena zoba, bet kauli liecināja par ievainojumiem. Viņa galvaskauss bija pārzāģēts, bet krūšukurvis atvērts, kas liecina, ka tajā laikā tā bija ierasta dižciltīgo iebalzamēšanas prakse. Daži uzskata, ka viņš miris no meningīta, ko izraisījusi tuberkuloze.

Salīdzinājumā 83 gadus vecā priestera veselības stāvoklis nāves brīdī bija labs. Pat viņa zobi bija izcilā stāvoklī.

Viņš par tiem acīmredzot bija rūpējies. Vienīgā liecība par slimību bija viņa lielais kājas īkšķis. Izskatījās, ka to skārusi podagra, kas parasti piemeklē dižciltīgos, kuri pārlieku daudz uzturā patērē gaļu, jūras veltes un alkoholu.

Pētnieki plāno rūpīgāk izanalizēt mirstīgās atliekas, lai precīzāk noskaidrotu, kas bija šie cilvēki un kā viņi dzīvoja.