"Labāk ēdu sausu maizi, nekā staigāju asiņainām drēbēm." Pakešu vētra sociālajos tīklos (9)

Šovakar iepazinos ar vienu meiteni, kurai situācija ir vairāk nekā smaga. Piedāvāju viņai ieiet veikalā nopirkt to kas šobrīd visvairāk nepieciešams. Pirmās trīs lietas, ko viņa palūdza nopirkt - zobu pasta, zobu birste un higiēniskās paketes.
😕

— Edijs Klaišis (@EdijsKlaisis) December 13, 2022

Rīgas domes deputāts Lauris Ērenpreiss iekomentē, ka tad jau pamatvajadzības apmierinātas. Kad pats bijis uz sēkļa, par zobu tīrīšanu un higiēnu viņš esot domājis vismazāk.

Tātad ir paēdusi un nesalst.

— Lauris Ērenpreiss (@Laurisrenpreis1) December 13, 2022

Pat daži vīrieši komentāros uz šo piezīmi reaģē ar sakostu zobu "gifiņiem" – nū, vecīt... Sieviešu reakciju īsos vārdos raksturo kāda komentētāja.

Pastulba radība, kas nesaprot, citi tavu badu neredz, bet netīrību gan, un normālam cilvēkam tas gluži vienkārši rada mokošu kauna sajūtu.

— Agnijita (@AgnijaAgnijita) December 14, 2022

Daudzas komentētājas ir vēl tiešākas.

Es labāk ēdu sausu maizi nekā staigāju asiņainām drēbēm. Stulbenis.

— Gin Tea Ⓥ🐖🌱 (@Jeezlouees) December 14, 2022

Laurim vajadzētu iedot mēnešreizes vismaz vienu reizi,lai viņš pastaigā ar tualetes papīru starp kājām (vai jebko citu, ko viņš uzskata par risinājumu), visu dienu lūr vai bikses nav palikušas sarkanas,guļ sarāvies čokurā gultā un vāc parakstus brīvdienai 1.mēnešreižu dienā.

— Zanda (@Zuzzzeee) December 14, 2022

Ērenpreiss, kurš sarunas karstuma riskēja iegūt paliekošu iesauku "pakešu Lauris", kādā citā komentārā aicināja sievietes padomāt arī par savām vecmāmiņām un Ukrainas karu. Komentētāju atbildes bija tiešas. Brīdinājums: ļoti tiešas.

Ļoti labi atceros ģimenes sieviešu bļodas ar asiņainām lupatām, ko mērcēja un berza pa kluso, jo tak kauns. No ceļojuma uz VDR viņas, izlepusī nabagmāja, atveda pilnu somu tamponu, ko taupīgi lietoja gadiem. Uzmini, kāpēc tāda izvēle? Esi staigājis ar apkaltušu lupatu pie krāna?

— Ilze Sperga (@saprge) December 14, 2022

Ak dievi, kas par kretīnu! Block.

— Naktene 🇱🇻🏳️‍🌈 (@Naktene) December 14, 2022

Nudien, cilvēks var bez visa iztikt. Te skaidri redzam piemēru, ka kāds spēj iztikt arī bez tik dzīvībai svarīga orgāna kā smadzenes.

— Kse (@and_kse) December 14, 2022

Jums vairākas dienas katru mēnesi smagi asiņo brūce vai kā jūsu piemērā: non-stop caureja. Esat pusaudzis, iespējams, nav arī māju ar siltu ūdeni, lieku apģērbu. Jāiet uz skolu, skolasbiedri ņirdz, jo smaku var sajust pa gabalu, zem jums krēslā paliek peļķīte. Kā tiksiet galā?

— Gunta (@klavina) December 14, 2022

Hm, par ukraiņiem runājot - nez gan kāpēc ziedojamo lietu sarakstos ir paketes un citas higiēnas preces?! Arī bērnu autiņbiksītes. Karš nenozīmē, ka tas viss paliek miera laikiem.

— Laura Lismanis (@LauraLismanis) December 14, 2022

Higiēnas preču uzņēmuma "Procter & Gamble" 2019. gadā veiktais pētījums par higiēnas pakešu pieejamību Latvijā liecina, ka vismaz 15% jeb sestā daļa meiteņu ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas paketes ģimenes finansiālo apstākļu dēļ.

"Meitenēm no nelabvēlīgām ģimenēm trūkst pat elementāru higiēnas iemaņu, viņas ir bailīgas, kautrīgas. Finanšu trūkuma dēļ meitenes mēdz nostaigāt visu dienu ar vienu paketi. Turklāt, ja pakešu ir nepietiekami vai nav vispār, meitene mēnešreižu dēļ paliek dzīvot mājās, kavējot skolu pat vairākas dienas," situāciju Latvijā ieskicējusi ginekoloģe Anna Krumpāne diskusijā, kas 2021. gadā notika "Always", Latvijas Sarkanā Krusta un "Sanitex" rīkotās akcijas #ZiedoMeitenēm laikā.

Pasaulē plaši pazīstams jēdziens mēnešreižu nabadzība (period poverty). Tā diemžēl pilnā mērā attiecas uz Latviju. Daudzās valstīs šo jautājumu jau sāk risināt.

2020. gadā Skotija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas piedāvā bezmaksas higiēnas preces visām sievietēm. Jaunā Skotijas valdības pieņemtā politika nodrošina, ka tamponi un higiēniskās paketes ir brīvi pieejami noteiktās sabiedriskās vietās, piemēram, kopienas centros, aptiekās un jauniešu klubos. Jaunzēlandē, Francijā un Dienvidāfrikā meiteņu higiēnas produkti brīvi pieejami skolās.

Ir zināms, ka dažās Latvijas skolās, pateicoties saprotošām skolotājām, ierīkotas tā saucamās "meiteņu kastes", šur tur notiek arī līdzīgas, cilvēcībā un sapratnē balstītas palīdzības un pašpalīdzības kampaņas. Taču skaidrs, ka higiēnas preču jautājumu nevar atrisināt kampaņveidīgi un ar "pakešu vētrām" sociālajos tīklos.