VIDEO ⟩ Vairums līdzšinējo ministru zaudēs amatu. Ko politiķi plāno darīt nākotnē? (3)

Pēc jaunās valdības apstiprināšanas amatu zaudēs 10 no 13 ministriem.

"Ir labi padarīta darba izjūta," atzīst aptaujātie ministri, kuri neturpinās strādāt jaunajā valdībā. Daudzi ministri atzīst, ka pirms mešanās jauna darba meklējumos viņi plāno atpūsties.

Gatis Eglītis ir atradis jaunu darbavietu, taču to neatklāj.

Krišjāņa Kariņa līdz šim vadītā valdība ir kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē.

Aizvadot pēdējo darba dienu šādā sastāvā, ministri un premjers kopīgi rotāja Ziemassvētku egli un baudīja grupas "Tautumeitas" priekšnesumu.

Jau vēstīts, ka valdība šodien atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no nākamā gada 1. janvāra.

Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) pauda, ka darba algai ir jābūt cieņpilnai, lai mazinātu nabadzības riskus. Viņa vērtējumā, jaunajai valdībai arī jāceļ IIN neapliekamais minimums šādā apmērā, lai uzlabotu konkurētspēju ar Lietuvas un Igaunijas algām.

Kā ziņots, minimālās algas palielināšanu rosināja "Konservatīvo" deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Butāns, Reinis Znotiņš un Evita Zālīte-Grosa.

Deputāti norāda, ka minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai - īpaši cenu pieauguma apstākļos. Politiķi atzīmē, ka Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro un Igaunijā - 654 eiro.

Oktobra beigās grozījumi Darba likumā galīgajā lasījumā tika pieņemti Saeimā, savukārt 11. novembrī tos izsludināja arī Valsts prezidents Egils Levits.

Levits norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi, tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no MK.

Paziņojumā prezidents pauda aicinājumu 14. Saeimai rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas. Viņa ieskatā, Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023. gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minētās mēneša darba algas līmeni 2024. gadā.