Kas notiktu, ja tev blakus nokristu asteroīds? Interaktīva karte ļauj prognozēt postījumus (2)

Programmā "Asteroīdu palaidējs" (Asteroid Launcher) var no kosmosa mest akmeni uz jebkuras vietas pasaulē un redzēt, kādu postījumu komēta vai asteroīds nodarītu.

Ja Centrālparka malā Ņujorkā, ASV, ietriektos dzelzs asteroīds ar 450 metru diametru, tiktu nogalināti aptuveni 900 000 cilvēku. Krāteris būtu deviņus kilometrus plats un gandrīz 580 metru dziļš.

Sprādziens būtu līdzvērtīgs deviņām tonnām trotila, vairākas reizes spēcīgāks nekā lielākā kodolbumba, kas jebkad uzspridzināta. 

Programma izmanto "Apple Maps", lai simulācijā iekļautu kadrus ar Zemi no satelīta. Programmā var izvēlēties kādu Zemes vietu, izvēlēties asteroīdu vai komētu un lielumu.

Rīgas centrā nokrītot asteroīdam, izveidotos 13 kilometru plats krāteris, 252 tūkstoši cilvēku ietu bojā. No uguns mirtu vairāk nekā pusmiljons cilvēku. 

Ja nomestu 1,6 kilometru platu zelta asteroīdu Vašingtonā, trieciena krāteris būtu 45 kilometru plats. 

Viens no programmas iespaidīgākajiem aspektiem ir vizualizācijas slāņi. Pēc asteroīda nokrišanas var pētīt dažādu statistiku, kā kritiens ietekmējis apkārtējo vidi. Piemēram, no Toronto var redzēt uguni, kas izplatījusies pēc Vašingtonā nokritušā asteroīda.

Uguns sadedzinātu lielāko daļu Ņūdžersijas. "Drēbes aizdegsies 375 kilometru attālumā no trieciena," norāda programma. No 243 decibelu spēcīgā triecienviļņa sabruktu mājas, kas atrodas 656 kilometru attālumā. Pārplīstu bungādiņas, no skaņas nomirtu vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā no sākotnējā trieciena.

making progress on an asteroid impact sim pic.twitter.com/boakCN7Qzl

— Neal Agarwal (@nealagarwal) November 10, 2022

"Asteroīdu palaidēju" izstrādājis programmētājs Nīls Agarvals.

"Man patīk savā galvā izspēlēt katastrofu scenārijus, vienmēr esmu vēlējies rīku, kas palīdzētu vizualizēt kādas lielas dabas katastrofas sekas.

Asteroīdi ir laba izvēle, jo to ietekme ir ļoti spēcīga. Domāju, ka šis rīks varētu likt cilvēkiem novērtēt nepieciešamību novirzīt asteroīdus, piemēram, kā tas notiek NASA DART misijā," skaidro Agarvals. Viņš uzskatīja, ka programmas izveide prasīs mēnesi, taču fizikas aprēķini bija sarežģīti. Viens mēnesis tika veltīts pētniecībai, tādēļ programmu izveidoja divos mēnešos. 

Agarvals norāda, ka visgrūtākā daļa bija apgūt asteroīdu fiziku.