Portāls liepajniekiem.lv raksta, ka pagājušonedēļ līdzīgu uzbrukumu kāda liepājniece piedzīvojusi pie pilsētas lielās egles – pēkšņi sajutusi stipru sitienu pa muguru, tad no viņas rokām zibenīgi tika izrauts hotdogs.
Arī citi liepājnieki portālā dalās ar savu pieredzi.
Evita Dzintarniece: "Man arī 2x ir izrautas bulciņas no rokas. Es to uztveru, kā zīmi, ka pietiek rīt."
Raivis Ķepals: "Man arī uzbruka, ejot gar Rožu laukumu ar Narvesen paņemtu hotdogu. Bet neizdevās, atkāvos. Hotdogs tika nosargāts."
Sintija Dēklava: "Pētertirgū dēlam no rokām izrāva cīsiņu mīklā, nekas slikts bērnam nenotika, tikām cauri ar izbīli. Bet dzīvojamo māju pagalmā, kad kaijām bija piedzimis mazulis, bija neiespējami uzturēties, viņas uzbruka gan lieliem, gan maziem, pat tad, kad nebija ēdiens nevienam rokās. Man personīgi vasaras beigās no galvas norāva saulesbrilles. Šīs sudrabkaijas ir nekontrolējamas."
Daira Strazde: "Tas notiks tik ilgi, kamēr cilvēki uz ielas ēdīs, barosies ar bulciņām, cīsiņiem utt. kārdinot citas šīs planētas būtnes. Protams, ka ir nehigiēniski ne tikai vīrusu uzplūdos netīrām rokām ēdot šeikot pa ielām."
No brīdinājuma zīmēm līdz pieminekļiem
Sudrabkaijas, protams, ir fotogēniskas līdz ārprātam. Un skaļas.
Arī nekaunīgas līdz ārprātam, protams.