Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Centrāltirgus lidojošās huligānes atkal aplaupījušas sievieti, banda uzdarbojas arī Liepājā (6)

Raksta foto
Foto: Ivanchik/Shutterstock

Sudrabkaijas, kas uzturas Centrāltirgus rajonā, kļuvušas bēdīgi slavenas ar saviem huligāniskajiem gājieniem. Viņām sen jau nepietiek ar to, ko tirgū var atrast šur tur mētājamies – kaijas kļuvušas par bezkaunīgām laupītājām. Laupīšana notiek tik virtuozi, ka, tiekot cauri vien ar vieglu izbīli, pēc tam gan vairāk smiekli nekā dusmas.

Vita Bērziņa savā "Twitter" kontā dalās ar tikko piedzīvoto.

Šis nav vienīgais gadījums – sociālajos tīklos atrodami daudzi "cietušo" stāsti.

Sudrabkaijas nudien prot iedvest bailes, savukārt viņām pašām bail nav ne no kā. Dzīves un tirgus skarbais rūdījums!

No sudrabkaijām cieš mazulis Liepājā

Arī Liepājā sudrabkaijas savairojušās un kļuvušas par bezkaunīgām laupītājām. Tās pulcējas Rožu laukuma rajonā un, tupot uz laternām, no augšas nolūko "upurus". "Upuru" galvenā pazīme – protams, rokās turēts ēdiens.

Portāls liepajniekiem.lv vēsta, ka šoruden no sudrabkaijas uzbrukuma cietis divus gadus vecs bērns. Kaija uzbrukusi mazulim iepretim autostāvvietai, starp viesnīcu "Līva" un Liepājas Latviešu biedrības namu.

Mazuļa mamma portālam stāsta: "Vakarpusē gājām gar autostāvvietu, kad pēkšņi dēls sāka raudāt – viņam no mugurpuses bija pielidojusi kaija un mēģināja no rokas izraut kanēļbulciņu, ieknābjot bērnam pirkstā. Pirksts bija pušu un asiņoja, bērns arī ļoti nobijās, ilgi nevarēju viņu nomierināt.

Bulciņu putnam neizdevās pagrābt, tā atradās pie zemes. Biju tik dusmīga, ka neļāvu kaijai to apēst – paķēru saldo maizīti un izmetu gružkastē," stāsta mamma.

Portāls liepajniekiem.lv raksta, ka pagājušonedēļ līdzīgu uzbrukumu kāda liepājniece piedzīvojusi pie pilsētas lielās egles – pēkšņi sajutusi stipru sitienu pa muguru, tad no viņas rokām zibenīgi tika izrauts hotdogs.

Arī citi liepājnieki portālā dalās ar savu pieredzi.

Evita Dzintarniece: "Man arī 2x ir izrautas bulciņas no rokas. Es to uztveru, kā zīmi, ka pietiek rīt."

Raivis Ķepals: "Man arī uzbruka, ejot gar Rožu laukumu ar Narvesen paņemtu hotdogu. Bet neizdevās, atkāvos. Hotdogs tika nosargāts."

Sintija Dēklava: "Pētertirgū dēlam no rokām izrāva cīsiņu mīklā, nekas slikts bērnam nenotika, tikām cauri ar izbīli. Bet dzīvojamo māju pagalmā, kad kaijām bija piedzimis mazulis, bija neiespējami uzturēties, viņas uzbruka gan lieliem, gan maziem, pat tad, kad nebija ēdiens nevienam rokās. Man personīgi vasaras beigās no galvas norāva saulesbrilles. Šīs sudrabkaijas ir nekontrolējamas."

Daira Strazde: "Tas notiks tik ilgi, kamēr cilvēki uz ielas ēdīs, barosies ar bulciņām, cīsiņiem utt. kārdinot citas šīs planētas būtnes. Protams, ka ir nehigiēniski ne tikai vīrusu uzplūdos netīrām rokām ēdot šeikot pa ielām."

No brīdinājuma zīmēm līdz pieminekļiem

Sudrabkaijas, protams, ir fotogēniskas līdz ārprātam. Un skaļas. 

Arī nekaunīgas līdz ārprātam, protams.

Dažās valstīs ostu rajonos un piekrastēs, kur daudz āra kafejnīcu, mēdz izlikt pat brīdinājuma zīmes par agresīvām sudrabkaijām, kas var uzbrukt un atņemt ēdienu. 

Raksta foto
Foto: Paulpixs/Shutterstock
Raksta foto
Foto: Giles Kent/Shutterstock

Bet ir arī vietas, kur sudrabkaijas iemūžina bronzā - piemēram, Jūrmalā. 

Pilsētas sanitāres 

Latvijas Ornitoloģijas biedrība savā "Facebook" kontā raksta: "Senāk sudrabkaijas lielākoties ligzdoja purvos un piejūras ezeros. Cilvēki ir nelabvēlīgi ietekmējuši šīs sugas ligzdošanas vietas (daudzi purvi ir izstrādāti, piejūras ezeros putnu skaitu samazinājuši gan cilvēki, gan Amerikas ūdeles), tāpēc kaijas bija spiestas meklēt alternatīvu ligzdošanas vietām – mākslīgas izcelsmes biotopu – pilsētas māju jumtus, kas ir optimāla vieta, kur gandrīz nav plēsēju.

Sudrabkaijas pamatoti tiek uzskatītas par pilsētas sanitāriem. Tās regulāri apmeklē atkritumu konteinerus, apēd pārtikas atkritumus un tādējādi samazina gan dažādu infekciju izplatības risku, gan žurku skaitu pilsētā."

Kā iedraudzēties ar sudrabkaiju

Kāda sieviete Centrāltirgū reiz novērojusi aizkustinošu ainu.

Jāatzīst, ka ir sajūta, ka bez sudrabkaijām tirgus tiešām nebūtu īsts tirgus – ar visu tā skarbo romantiku, skaļumu un lidojošo huligānu nekaunīgo izveicību. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu