"Lai cik tas nebūtu skumji..." Militārais eksperts skaidro, kāpēc Krievija vēl ilgi varēs uzbrukt Ukrainai (9)

"Lai cik tas nebūtu skumji, nekas neliecina, ka šis karš varētu ātri beigties," piektdien Igaunijas Aizsardzības ministrijā notikušajā brīfingā sacīja pulkvedis Grosbergs, apkopojot datus par Krievijas rezervēm.

"Raugoties ilgtermiņā un skaitļos, neskatoties uz Krievijas milzīgajiem zaudējumiem, viņu militārās spējas nekur nav pazudušas," viņš piebilda.

Grosbergs norādīja, ka, lai gan Krievija kopš 24. februāra līdz šim ir zaudējusi aptuveni 1400 tanku, kas skaitliski ir "milzīgs daudzums", procentuāli, ņemot vērā Krievijas rezerves, tas nav tik daudz.

"Uz šodienu Krievijā remonta un uzglabāšanas bāzēs atrodas aptuveni 9000 tanku, kas nav paši modernākie un jaunākie, bet tomēr ir tanki," uzsvēra pulkvedis. "Pamatojoties uz to, ka no aptuveni trim tankiem var izgatavot vienu [darbspējīgu] tanku, vienkārša matemātika parāda, ka Krievijai ir potenciāls izmantot vēl vismaz 3000 tanku, kas, protams, ir ļoti, ļoti liels skaits un rada draudus ne tikai Ukrainai, bet arī visām citām kaimiņvalstīm," viņš norādīja.

Līdzīga situācija ir arī ar Krievijas bruņutehniku, piebilda pulkvedis.

"Tiek arī norādīts, ka Krievijas bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 100 000 karavīru - gan kritušos, gan bez vēsts pazudušos, gan ievainotos, kuri, visticamāk, vairs neatgriezīsies frontē," saka Grosbergs. Tomēr, ņemot vērā to, ka mobilizācijas rezultātā izdevās mobilizēt papildu 300 000 karavīru, kas gan nebija tik labi apmācīti kā tie, kuri uzsāka kampaņu 24. februārī, tas tomēr ir papildu darbaspēks.

"Vienkārša matemātika parāda, ka ņemot vērā 100 000 upuru, viņiem ir iespēja Ukrainas frontē izvietot 200 000 [papildu] karavīru," sacīja Grosbergs.

Krievija ir zaudējusi arī aptuveni 500 dažādas artilērijas sistēmas, kas arī ir liels skaits, taču joprojām tikai 10 procenti no tām ieroču sistēmām, kas Krievijai bija kara sākumā. "Šeit es nerunāju par tām ieroču sistēmām, kuras var turpināt papildus ņemt no bruņojuma un noliktavu bāzēm.

Atkal jāatgādina, ka tie nav vismodernākie, taču to skaits joprojām ir ļoti, ļoti liels," sacīja Grosbergs.

Tas pats attiecas uz munīciju, ko Krievija ir mēģinājusi iegādāties no Ziemeļkorejas un Irānas, un ir ievedusi Baltkrievijas munīciju.

"Mēs lēšam, ka pirms kara sākuma Krievijas rīcībā bija aptuveni 17 miljoni munīcijas vienību, no kurām ir izlietoti 10 miljoni," saka eksperts. "Vasaras beigās munīcijas patēriņš bija ļoti liels - bija dienas, kad tika izšauts no 20 000 līdz 60 000 [artilērijas] patronu, kas ir ārkārtīgi daudz."

Ja pirms iebrukuma Krievijas artilērijas atjaunošanas jauda bija aptuveni 1,7 miljoni vienību gadā, tad tagad mobilizācijas rezultātā ir palielinājusies arī ieroču rūpniecības jauda, liekot rūpnīcām strādāt vairākās maiņās, norādīja militārais eksperts.

"Lai arī cik daudz viņi spētu palielināt munīcijas ražošanu, vienkārša matemātika parāda, ka viņu krājumos joprojām ir aptuveni 10 miljoni, gada laikā viņi varētu saražot vēl aptuveni 3,4 miljonus, un līdz ar to viņiem pietiks munīcijas vēl vismaz vienam kara gadam, ja ne ilgāk," teica pulkvedis.

Krievijai joprojām ir arī ļoti maz precīzās munīcijas, kas pašlaik tiek izmantota, lai uzbruktu Ukrainas civilajai infrastruktūrai, bet ar cita veida raķetēm uzbrukums turpināsies vismaz nākamos deviņus mēnešus, piebilda Grosbergs.

Eksperts uzsvēra pagājušajā nedēļā notikušos sprādzienus trīs Krievijas militārajos lidlaukos salīdzinoši tālu no robežas, kuros tika bojāti vairāki stratēģiskie bumbvedēji.

Viņš sacīja, ka nav zināms, kas izraisīja sprādzienus. "Taču daudz svarīgāks ir attālums, cik tālu no robežas šīs lietas notika. Acīmredzot vairāk nekā militārais kaitējums, ko radīja šis uzbrukums, tas ir ļoti liels trieciens Krievijas morālei - tik dziļi, tik svarīgās bāzēs, šādi incidenti nepārprotami ietekmē pašapziņu un kaujas morāli," uzsvēra pulkvedis.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 93 760 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 93 760 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 370 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī krievi zaudējuši 5917 bruņutransportierus, 1927 lielgabalus, 397 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1603 bezpilota lidaparātu, 592 spārnotās raķetes, 4535 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 167 specializētās tehnikas vienības.

Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Bahmutas un Limanas virzienos.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.