"Mani pārsteidza puišu kaprīzes." Ilze Vinķele par cimperlīgajiem ceļa biedriem uz tālo Malaiziju (4)

Plašāk par to, kā aizritēja ceļojums, Viņķele pastāstīja izdevumam "Privātā Dzīve".

"Tāls ceļojums ir liels pārbaudījums attiecībām, īpaši ar svešiem cilvēkiem. Ar ģimeni esam ceļojuši uz Indiju un citām tālām zemēm, tāpēc zinu, par ko runāju. Es apzinājos riskus," viņa atzīst.

Ekskursijas un aktivitātes pirmajās divās ceļojuma dienās bija jāplāno Ilzei. "Sākumā pētīju to, kas patiktu man, proti, visu, kas ir prom no tūristu takām, no standarta ieteikumiem. Taču tad padomāju, ka, neko nezinot par saviem ceļabiedriem, varu aizšaut garām.

Nevar jau zināt, uz kādiem pavērsieniem viņi gatavi. Tāpēc gāju drošāko ceļu – piedāvāju apskatīt Malaizijas populārākās vietas," skaidro Ilze.

Lēmums izrādījies pareizs, jo ministrei gadījušies kaprīzi ceļojuma biedri. "Ja ceļotu viena, dotos tur, kur acis rāda, pēc principa – lai upe mani nes. Būtu kontaktējusies ar vietējiem, ēdusi kafejnīciņās, kur tūristi parasti neiegriežas.

Tas ir mans ceļošanas stils. Tomēr šķita, ka šī spēle ir par to, lai tu savas vēlmes un ego apvaldītu, padomātu, kā jūtas komandas biedri, ko viņi vēlas."

Diemžēl ne visi tā uzskatīja... "Visvairāk mani pārsteidza puišu kaprīzes par vakariņu izvēli. Malaju virtuve ir garšīga un daudzveidīga. Ik uz soļa var nobaudīt interesantus ēdienus.

Tomēr puiši nemitīgi izrādīja neapmierinātību ar ēdienu un izvēlēto maltītes vietu. Skatījos un brīnījos – interesanti, kā mājinieki pacieš viņu cimperlīgumu ēšanas jautājumā? Klintsona kungs izteica seksistisku piezīmi par ceļošanu ar sievietēm. Es teikšu, ka ceļot ar vīriešiem nav vieglāk kā ar maziem bērniem.

Tas, protams, neattiecas uz visiem vīriešiem, bet šoreiz varēju tikai brīnīties un just līdzi viņu otrajām pusēm." 

Vairāk lasi izdevuma "Privātā Dzīve" 6. decembra numurā.