"Man ir divi bērni un divi partneri. Mēs visi dzīvojam kopā un esam laimīgi." Stāsts par poliamoru ģimeni (9)

Mēs ar Danielu apprecējāmies 2016. gadā. Mūsu bērniem tolaik bija seši un trīs gadi. Jau apprecoties zinājām, ka vēlamies pievienoties vietējai poliamorijas grupai, kas bija ģimenēm draudzīga. Tikāmies ar citām poliamorām ģimenēm, vedām savus bērnus uz grupas pasākumiem. Tas palīdzēja maniem bērniem normalizēt poliamoriju agrā vecumā.

Tomēr mēs nedomājām, ka kādreiz dzīvosim kopā ar vēl kādu partneri.

Es raizējos par to, ka mani bērni varētu pieķerties kādam, kurš galu galā beigās nebūtu ar mums kopā, tās būtu liekas sirdssāpes.

Tāpēc sākumā mēs pārsvarā tikāmies ar cilvēkiem, kuri bija līdzīgā situācijā kā mēs – divi partneri ar bērniem, cilvēki, kuriem ir pašiem sava dzīve.

Viss mainījās, kad satikām Taju, kurš bija viens. Mēs sākām ar viņu satikties 2018. gadā, un 2020. gadā — tieši pirms pandēmijas — visi pieci kopā pārvācāmies uz jaunu māju: Daniels, mūsu bērni, es un Tajs. Mēs visi pavadījām daudz laika kopā jau pirms pārcelšanās uz jauno māju, taču pandēmijas laiks mūs visus īpaši satuvināja. Drīz mūsu bērni arī sāka uztvert Taju kā vēl vienu vecāku.

Lai gan Tajs nav manu bērnu bioloģiskais vecāks, mēs esam nokārtojuši dokumentus, ka viņš likumīgi iegūs aizbildniecību pār bērniem un visus mūsu īpašumus maz ticamā gadījumā, ja kaut kas notiks ar mani un Danielu. Viņš ir arī zvērējis būt blakus mūsu bērniem, pat ja mēs izšķirsimies. Taču tas, ka šķirsimies, šķiet maz ticams.

Mēs visi kopā esam tiešām laimīgi, un tas, kā mēs dzīvojam, nāk par labu mums visiem. Mums patīk būt poliamorās attiecībās, un arī mūsu bērniem patīk, ka apkārt ir vairāki vecāki.

Audzināt bērnus poliamorā ģimenē no malas var šķist sarežģīti. Patiesībā tas īsts sapņu piepildījums. Ja viens vai otrs ir aizņemts, vienmēr ir kāds, kas pieskata bērnus. Un ne vienam, pat ne diviem vecākiem nav jātiek galā ar visu ne bērnu audzināšanā, ne mājas dzīvē. Mums katram ir sava "specialitāte" — man patīk veidot ēdienreižu plānus un gatavot ēst, Tajs rūpējas par drēbēm, Daniels nomazgā traukus, viens no bērniem iznes miskasti, otrs pabaro mājdzīvniekus.

Vēl viens ieguvums, trim pieaugušajiem dzīvojot zem viena jumta, - trīs algas!

Tomēr mēs neesam slēgta grupa. Mums ar Taju katram ir partneri ārpus ģimenes, ar kuriem satiekamies. Arī Danielam netālu ir draudzene, kura nedzīvo kopā ar mums. Mēs satiekamies ar saviem partneriem ārpusē katrs atsevišķi, bet kāds no mums vienmēr ir mājās kopā ar bērniem, lai saglabātu viņiem stabilitātes sajūtu. Un, kaut arī katram no mums ir savi plāni un tikšanās, laika gaitā kaut kā esam pamanījušies tos sakārtot tā, lai neviens necieš. Visu var saskaņot! Lietojam kopīgu Google kalendāru, kurā katrs ievada savus plānus un randiņus.

Patiesībā tas nav nemaz tik bieži, kad tiekos ar kādu. Vienmēr apzinos, ka ģimene ir mana prioritāte un ka mans laiks ir ierobežots. Ar Danielu un Taju esam vienojušies, ka tikai nopietni partneri var iepazīties ar mūsu bērniem. To nolēmām pēc kādas traumatiskas šķiršanās. Kādu laiku tikos ar sievieti, kurai arī bija bērni, un mūsu bērni ļoti sadraudzējās. Izšķirties sanāca skarbi, viņa pārtrauca visus kontaktus starp mūsu ģimenēm un ignorēja jebkurus mēģinājumus sazināties. Mūsu bērni to pārdzīvoja, tāpēc tagad esam ļoti uzmanīgi, iepazīstinot kādu mūsu partneri no ārpuses ar mūsu bērniem.

Nav tā, ka mēs tagad esam slēgta grupa, mums ir draugi ar ģimenēm, kuri mūs saprot un pieņem, un arī mēs paši esam atvērti un pieņemoši. Mēs vienkārši tagad esam uzmanīgāki attiecībā uz to, kad un ar kuriem cilvēkiem iepazīstināt bērnus.

Svētku laikā poliamorās ģimenēs plānošana jāveic īpaši filigrāni. Parasti tāpat jau nav viegli žonglēt starp diviem pāriem vecāku un vecvecāku, kuri jāapciemo, nerunājot nemaz par visiem citiem radiniekiem. Mūsu ģimenē tas viss jāreizina ar trīs. Ļoti rūpīgi veicam plānošanu, un katru gadu mums tas padodas labāk un labāk.

Taisnība: jo vairāk partneru, jo vairāk tēriņu svētku vakariņām un dāvanām. Bet jūs saņemat to, ko dodat. Es cenšos dāvināt vienādas vērtības dāvanas gan Danielam, gan Tajam, bet lielākie ieguvēji, protams, ir bērni – viņi saņem dāvanas no trīs vecākiem.

Ģimene man ir ļoti svarīga, un viena no brīnišķīgākajām lietām poliamorijā ir tas, ka tagad man ir daudz lielāka ģimene un mīlestības ir daudz vairāk. Jā, tas prasa daudz vairāk darba, un, jā, dažreiz konservatīvāki radinieki sākumā jūtas neveikli mūsu tuvumā. Bet mūsu lielās ģimenes, par laimi, mūs joprojām ļoti mīl, un ar laiku radi vienkārši pierod, ka mūsu ir vairāk.