Račko dalās līdz šim nedzirdētās atklāsmēs par šķiršanos no sava vīra

Taujāta, vai sapratusi, kas laulībā aizgāja šķērsām, viņa saka: "Mēs iepazināmies, kad man bija 22 gadi. Ko mēs sapratām par sevi, par dzīvi!? Mēs augām, veidojāmies kā personības, un katram radās savi priekšstati par dzīvi un vērtībām, un tie nesaskanēja.

Ļoti mēģinājām viens otram pieslīpēties. Es zinu, ka arī viņš centās. Un es centos būt tāda, kādu viņš mani gribēja redzēt.

Lūgta noskaut piemēru, ko darījusi, lai atbilstu, viņa atklāj, ka bijušajam vīram bijuši priekšstati par sievietes vizuālo tēlu, ko viņa mēģinājusi darīt vīra dēļ: "Piemēram, viņa kritēriji un prasības pret sievietes vizuālo izskatu bija tādi, ka es piecas reizes nedēļā gāju uz sporta zāli. Tagad to daru reizi vai divas nedēļā un jūtos labi. Daru to sev, savai labsajūtai, veselībai, nevis tam, lai mans augums patiktu manam vīrietim, kā tas bija kādreiz. Tagad vakaros dzeru tēju un ēdu piparkūkas - un nejūtos par to vainīga."

Runājot par nākotnes attiecībām, viņa ir pārliecināta par galveno - "es negribu zaudēt patiesumu pret sevi, negribu izšķīst partnerī."

Šobrīd man šķiet, ka vairs nekad nevēlēšos laulību un pat ne kopdzīvi.

Gribu būt neatkarīga un pašpietiekama. Tagad mans ideālais modelis ir: mēs esam pāris, bet nedzīvojam kopā. Tad arī katra tikšanās mums būs īpaša.

Sarunā viņa atklāj, ka nejūt nožēlu par pieņemto lēmumu - šķirt laulību: "Teikšu to banālo - viss, kas notika, notika uz labu. Pat ja tajā mirklī man tā nešķita. Es tiešām tagad jūtos labi."

Pilnu interviju ar Račko lasi izdevuma "Ieva" jaunākajā numurā.