Pēdējās dienās viens no skaļākajiem notikumiem Latvijā ir bijis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums anulēt apraides atļauju Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai TV programmai "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain"). Turklāt tas izpelnījies arī citu valstu un starptautisku mediju uzmanību. Šodien, 8. decembrī, lēmums stājies spēkā. "Apollo.lv" piedāvā svarīgāko notikumu apkopojumu.
Notikumu hronoloģija ⟩ Stājas spēkā "TV Rain" pārraidīšanas aizliegums Latvijā
"TV Rain" darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā. Telekanāla ģenerāldirektore Nataļja Sindejeva šādu lēmumu skaidroja ar likuma par "viltus ziņām" pieņemšanu Krievijas Valsts domē. Jau tobrīd telekanāla vadība sākusi apspriest savas darbības atjaunošanas formātu. Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors Tihons Dzjadko un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju.
6. jūnijā tapa zināms, ka NEPLP nolēmusi izsniegt apraides atļauju televīzijas programmai "Doždj", kas nozīmēja, ka kanāls tiks pārraidīts no Rīgas. Medijs paziņoja, ka pirmajā posmā kanāla studijas atradīsies Rīgā, Amsterdamā, Tbilisi un Parīzē. Latvijā "Doždj" sadarbojās ar TV3.
18. jūlijā "Doždj" pakāpeniski atsāka darbu.
2. decembrī NEPLP paziņoja, ka piemērojusi "TV Rain" sodu 10 000 eiro apmērā, kā arī ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu par okupētās Krimas iezīmēšanu Krievijas sastāvā un Krievijas armijas nosaukšanu par "mūsu armiju". Vēl viena lieta tika ierosināta par aicinājumu palīdzēt Krievijas armijai, kas kanālā izskanēja 1. decembrī.
Raidījuma vadītājs Aleksejs Korosteļevs izteica cerību, ka telekanālam izdevies vairākiem karavīriem palīdzēt, piemēram, ar "ekipējumu vai elementārām ērtībām frontē". Pēcāk Korosteļevs tika atlaists.
The Russian media outlet TV Rain @tvrain registered in Latvia admits assisting the Armed Forces of the Russian Federation recently recognised as a state sponsor of terrorism by the European Parliament. #BanTVRainNow pic.twitter.com/6oSOR46YHI
— Anton Shekhovtsov ✚ (@A_SHEKH0VTS0V) December 2, 2022
NEPLP par trim būtiskiem pārkāpumiem bija tiesības anulēt kanāla apraides atļauju, un šāds lēmums tika pieņemts jau 6. decembrī. Tam ātri vien sekoja skaļu viedokļu un komentāru lavīna ne vien no iesaistītajām pusēm, bet arī notikuma vērotājiem.
Korosteļeva izteikumus precīzi komentēja TV3 žurnālists Edijs Bošs.
"Lai vai cik nelaimīgu cilvēku dienētu Putina armijā, jebkura līdzcietība genocīda armijai vairo genocīdu! Jo vairāk krievu jaunkareivju nosals tranšejās, jo būs mazāk izvarotu un nogalinātu ukraiņu... Diemžēl tas ir tieši tik drausmīgi vienkārši!" tiešajā ēterā sacīja Bošs.
Situāciju komentēja arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
"Visu laiku kādam šķiet, ka kaut kur ir labāk nekā mājās, un visu laiku kādam šķiet, ka kaut kur ir brīvība, bet ne mājās. Šis ir viens no spilgtiem piemēriem, kas parāda šādu ilūziju maldīgumu," paziņoja Peskovs.
Īsi pēc NEPLP lēmuma "TV Rain" ģenerāldirektore Natālija Sindejeva atklāja, ka nebija gaidījusi šādu pavērsienu.
"Es nebiju tam gatava. Es biju pārliecināta, ka viņi [Latvija] to neizdarīs," intervijā pauda medija vadītāja, norādot, ka minētais, viņasprāt, noticis vairāku faktoru salikuma rezultātā, sīkāk minēto neprecizējot.
Pēcāk Sindejeva publicēja video, ar asarām acīs lūdzot atlaisto raidījumu vadītāju Alekseju Korosteļevu, kā arī žurnālistus Margaritu Ļutovu un Vladimiru Romensku atgriezties darbā. Viņa atvainojās žurnālistiem un skatītājiem un atlaišanu nodēvēja par zemisku rīcību no telekanāla puses.
"Mēs atlaidām Ļešu [Korosteļevu] par kļūdu. Tas bija sliktākais, ko mēs šajā situācijā varējām darīt," sacīja Sindejeva.
Vienlaikus Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) paudusi bažas, ka lēmums anulēt apraides licenci ir nesamērīgs, turklāt bez skaidra izklāsta par medija darbības radītajiem draudiem valsts drošībai.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstīt trimdas žurnālistus, "bet, protams, šiem žurnālistiem kā jebkuram medijam ir jāseko mūsu valsts likumiem".
Tikmēr jaunajā Saeimas sasaukumā neiekļuvušās politiskās partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs izplatīja paziņojumu, kurā valsts konfliktu ar TV programmu "Doždj" sasaista ar Latvijas sabiedrībā ilgstoši neatrisinātām problēmām.
Savukārt Valsts drošības dienests (VDD) rosinājis iekšlietu ministru Kristapu Eklonu (AP) tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļaut Korosteļevu, kurš pastāvīgi strādā Gruzijā.