Zelenskim piešķirta Lietuvas Brīvības prēmija

"Pašlaik Ukraina ir Eiropas demokrātija, kurai jācīnās par savas teritorijas, kultūras un tautas izdzīvošanu, kā arī mūsu visu brīvību. Tādēļ Brīvības prēmijas komisija ir ierosinājusi šā gada Brīvības prēmiju piešķirt Ukrainas prezidentam un visai Ukrainas tautai par tās neatkarības, brīvības un demokrātijas cīņu pret Krievijas militāro agresiju," otrdien teica Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena.

"Kā Ukrainas prezidents viņš ir bijis cīņas par brīvību priekšgalā, iedvesmojot miljoniem ukraiņu ar savu vadību un piemēru pretoties un nepadoties,

un ir apvienojis arī visu globālo kopienu pret noziedzīgo [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmu," viņa piebilda.

Otrdien Seima balsojumā Brīvības prēmijas piešķiršanu Zelenskim atbalstīja 113 Lietuvas parlamenta deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās.

Novembra vidū lēmumu par Zelenska izvirzīšanu apbalvojumam pieņēma Lietuvas Seima Brīvības prēmijas komisija. Ukrainas prezidents tika izraudzīts no četriem kandidātiem. Pārējo kandidātu vārdi netiek publiskoti.

Lēmumu par Brīvības prēmijas piešķiršanu pieņem Seims.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Lietuvas Brīvības prēmija tika piešķirta trim padomju laika pagrīdes izdevuma "Lietuvos kataliku bažnyčios kronika" ("Lietuvas katoļu baznīcas hronika") līdzstrādniekiem - Gerardai Šuļauskaitei, Bernadetai Mališkaitei un Jonam Borutam.

Lietuvas Brīvības prēmija iedibināta 2011. gadā, lai novērtētu personu un organizāciju ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvēšanā, demokrātijas attīstīšanā un starpvalstu sadarbībā, cīnoties par Austrumeiropas un Viduseiropas tautu brīvu pašnoteikšanos un suverenitāti.

5000 eiro vērtās prēmijas pretendentus izvērtē īpaša komisija, kurā strādā pārstāvji no Seima frakcijām, Pasaules Lietuviešu kopienas, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba, kā arī Lietuvas jaunatnes organizācijām.

Šī godalga ik gadu tiek pasniegta 13. janvārī, Lietuvas Brīvības aizstāvju dienā, kad tiek pieminēti cilvēki, kuri zaudēja dzīvību 1991. gada 13. janvārī, aizstāvot Viļņas televīzijas torni pret padomju karaspēku.

Pirmais Lietuvas Brīvības prēmiju 2012. gada janvārī saņēma pazīstamais Krievijas cilvēktiesību aizstāvis Sergejs Kovaļovs.

Turpmākajos gados par tās laureātiem kļuva divi bijušie lietuviešu politieslodzītie - padomju laika disidents Antans Terlecks un aktīvs Lietuvas nevardarbīgās pretošanās kustības dalībnieks, pagrīdes izdevuma "Lietuvos kataliku bažnyčios kronika" veidotājs arhibīskaps Sigits Tamkevičs, viens no Polijas arodkustības "Solidaritāte" līderiem, laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenais redaktors, esejists un publicists Ādams Mihniks, bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis, disidente mūķene Nijole Sadūnaite, bijušie nacionālie partizāni, kas cīnījušies pret padomju okupāciju, - Jons Čeponis, Jons Kadžonis, Juozs Jakavonis, Broņislavs Juospaitis, Vītauts Balsis, Jons Abukausks un Juozs Mocjus, Lietuvas atmodas videohronists, arī bijušais nacionālais partizāns Albins Kentra, kā arī Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija.