Gar stāvo krastu nav norobežojuma, kas atturētu cilvēkus no nejaušas vai jaušas nokļūšanas ūdenī.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) informēja, ka pēdējo divu gadu laikā Daugavas ūdeņos šajā apkaimē attapušies septiņi cilvēki. Dažiem izdevies izkļūt no ūdens pašiem, vairākus glābuši dienesti, bet viens cilvēks šajā apkaimē noslīcis.
Kā vēsta ziņu arhīvs internetā, arī senāk VUGD glābējiem un citu dienestu darbiniekiem nācies glābt ūdenī nonākušos, bet vairāku cilvēku dzīvību nav izdevies izglābt.
"Ļoti daudzi negadījumi varēja nenotikt, ja cilvēki būtu rīkojušies atbildīgi," saka VUGD pārstāve Ilze Dāme-Birziņa.
"Cilvēki rīkojas pārdroši, atrodoties ūdens tuvumā. Ļoti daudzi negadījumi notiek alkohola reibumā."
Daugavai tuvāko, vairākus metru plato joslu, kur ir ūdens transporta piestātnes, apkaimē apsaimnieko Rīgas brīvostas pārvalde (RBP).
Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Mārtiņš Ziemanis norāda: "Ir ļoti svarīgi nodrošināt drošību, bet tā ir ostas infrastruktūra, piestātnes. Piestātnes daļu, pēc mūsu domām, būtu jāsaglabā publiski pieejamu, jo tā ir ostas infrastruktūra. Atsevišķos gadījumos tur var pietauvot kuģus. Tāpat piestātnes iekļautas arī civilās aizsardzības plānā, tāpēc tās nevar norobežot."