Pagaidām nav plānu likvidēt "Attīstībai/Par!", bet partijas darbosies individuāli

Politiķe skaidroja, ka partijas apvienojās politiski ideoloģisku apsvērumu dēļ. Īpaši svarīga loma apvienībai esot Eiropas līmenī, jo Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs ir ievēlēts no AP saraksta un pārstāv visas partijas.

Turklāt gan LA, gan "Kustība "Par"" ir Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) biedri, un "Kustības "Par"" pārstāvei Marijai Golubevai ir loma ALDE programmas veidošanā pirms nākamajām EP vēlēšanām.

Tomēr tas, vai partijas nākotnē varētu atkal apvienoties, būs atkarīgs no to attīstības kursa -

vai tās politiskajos uzstādījumos tuvināsies vai attālināsies, skaidroja "Kustības "Par"" līdzpriekšsēdētāja. Tāpat tas būšot atkarīgs no kopējās politiskās situācijas, vēlētāju pieprasījuma un citiem apstākļiem. Šis lēmums būs jāpieņem nākamgad, gatavojoties EP vēlēšanām, atzīmēja Voika.

Vaicāta, vai AP nelikvidēšanas iemesls varētu būt arī valsts finansējuma saglabāšana partijām, politiķe atbildēja apstiprinoši.

Tomēr valsts finansējums ir saistīts ar vēlētāju uzticību, un atbalstu, demokrātijas stiprināšanu un konkurences nodrošināšanu Saeimas vēlēšanās, atzīmēja partijas vadītāja.

"Kustības "Par!"" izpilddirektors Miks Celmiņš norādīja, ka AP ir saņēmusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par piešķiramo finansējuma apjomu. Tomēr AP valdē vēl turpinoties diskusijas par to, kādā proporcijā sadalīt apvienības saņemto valsts finansējumu, lai to novirzītu partijām.

Celmiņš pieļāva, ka finansējuma proporcija varētu saglabāties tāda, kāda tā ir bijusi līdz šim - LA un "Kustībai "Par"" kā lielākām partijām saņemot vairāk līdzekļu. Partijas pārstāvis pauda, ka lēmuma pieņemšanai par finanšu apjomu nav izvirzīts konkrēts termiņš, jo vienošanās tikšot panākta "ļoti koleģiāli un cieņpilni".

Kā ziņots, AP veidojošās partijas - "Kustība "Par"", LA un "Izaugsme" - turpmāko politisko darbību organizēs patstāvīgi, kā arī vēlēs jaunas valdes un priekšsēdētājus.

Saeimas vēlēšanas šoruden izrādījās "liktenīgas" valdošajā koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem AP un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un ir palikuši ārpus nākamā parlamenta sasaukuma. AP iekļūšanai jaunajā Saeimas sasaukumā pietrūka vien aptuveni 250 balsis.