5000 gadus senu Ķīnas mūmiju DNS pārsteidz pasaules arheologus. Kāpēc tā? (7)

To apģērbi un ķermeņi saglabājušies apbrīnojami labi. Pateicoties tuksneša sausajam gaisam, ir skaidri redzamas pat sejas un mati. Taču kopš to atklāšanas pētniekus nodarbina šo cilvēku izcelsmes jautājums.

Spriežot pēc apbedīšanas vietās atrastajiem vilnas apģērbu atlikumiem, tie bijuši Rietumāzijas stepju migrējošie lauksaimnieki no kalnu un tuksnešu oāžu reģioniem.

Jaunākie Ķīnas, Eiropas un Amerikas pētnieku ievāktie dati no 13 dažādiem mūmiju DNS liecina par to, ka šie 4000 gadus senie "jaunpienācēji" patiesībā ir vietējie iedzīvotāji no ledus laikmeta Āzijas.

"Mums ir konkrēti pierādījumi, ka šie cilvēki ir nākuši no ģenētiski izolētas reģionālās populācijas.

Neraugoties uz šo izolācijas faktu, ir skaidrs, ka šie cilvēki ir pārņēmuši jaunas idejas zemes apstrādē un tehnoloģiju izmantošanā no kaimiņu iedzīvotājiem, tai pašā laikā saglabājot savas neatkārtojamās kultūras savdabību," stāstīja Hārvarda Universitātes asociētā profesore Kristīna Verinere.

Viena no atrastajām Tarima baseina mūmijām ir 3700 līdz 4100 gadus veca, bet vecākajai no tām ir pat 5000 gadu, padarot to par vecāko atrasto eksemplāru šajā Ķīnas reģionā.

Teksasas Universitātes asistējošais profesors Vagīšs Narašimans stāsta, ka DNS analīze var pateikt vairāk par noteiktām populācijām nekā tikai rakstītā vārda izpēte.

Tāpat tika noteikts, ka šī iedzīvotāju grupa nav stājusies dzimumsakaros ar citu reģionu pārstāvjiem, visticamāk, tie bija viena reģiona iedzīvotāji vēl no iepriekšējām paaudzēm, kas tur uzturējās 10 000 gadu senā pagātnē.

Cilvēku "pēdas" no šī laika atrast ir ļoti grūti, līdz šim vairāk izpētīti Sibīrijas un Amerikas pamatiedzīvotāji, saukti par vācēju-mednieku kultūrām.

Tāpat pētniekiem palicis noslēpumā tas, kādēļ šīs "mūmijas" dzīvojušas tik nomaļus, jo informācija par citām reģiona kultūrām liecina par pretējo.

Tāpat interesanti ir tas, ka šā reģiona iedzīvotāji vairāk dzīvojuši pie tuksnešu oāzēm, kamēr šajā gadījumā apglabāšanas vieta ir bijusi tuksnesis.

Turklāt nav skaidrs, kādēļ tie apglabāti laivās ar vākiem un ar airiem, šāda apbedīšanas tradīcija raksturīga vikingiem.

Pētnieki to pašlaik sauc par lielāko arheoloģijas noslēpumu Āzijas reģionā, jo jaunatklātā informācija apgāž iepriekš pieņemtās teorijas par pasaules pirmiedzīvotāju paradumiem.