FOTO un VIDEO ⟩ Ielūkojies, kā tagad izskatās jaunā Rīgas cirka rekonstruētā arēna

Foto: Rīgas cirka rekonstruētās cirka arēnas atklāšana

Pasākumu plkst. 12.05 atklāja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Savukārt pēc ministra uzrunas par paveikto un nākotnes plāniem informēja cirka valdes locekle Māra Pāvula.

Tāpat Rīgas cirka rekonstruētās arēnas atklāšanā piedalās arhitektu biroja "No Rules Just Architecture" jeb "NRJA" pārstāvji Uldis Lukševics un Zigmārs Jauja, kā arī būvuzņēmēja PS "Aidaco Group" pārstāvis Valdis Koks. Savukārt ar nākamās sezonas plāniem iepazīstina Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Jau ziņots, ka novembra sākumā ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā.

Kā informēja Rīgas cirka pārstāve Zane Volkinšteine, no arhitektu biroja "NRJA" izstrādātā cirka pārbūves projekta ir veikta būvdarbu pirmā kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana. Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē.

Laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gadam būvuzņēmējs "Aidaco Group" veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla konstrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem, vairāku slāņu masīvkoka paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve.

Arhitektu biroja "NRJA" izstrādātais cirka ēkas rekonstrukcijas projekts nākotnē paredz vēl arī citus darbus, kas ietver teritorijas labiekārtošanu un cirka skolas ēkas izbūvi. Fasādes atjaunošanas darbus, tostarp vēsturisko kāpņu atjaunošanas darbus, plānots veikt nākamajās kārtās.

Ēkas nodošana pasūtītājam paredzēta tuvākā mēneša laikā. Jau no decembra vidus arēna būs gatava uzņemt skatītājus, taču arēnas labiekārtošana, kas ietver tribīņu, gaismas un skaņas sistēmu ierīkošanu, paredzēts pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

Projektu īstenoja būvuzņēmējs "Aidaco Group", būvuzraugs SIA "CMB", projektēšanu un autoruzraudzību veica arhitektu birojs "NRJA". Kopējās projekta pirmās kārtas investīcijas sasniedz aptuveni 5,5 miljoni eiro, Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā projekta attiecināmās izmaksas noteiktas 2,9 miljonu eiro apmērā, no tām plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apmērs ir 2,5 miljoni eiro jeb 85% no projekta attiecināmajām izmaksām, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums - 447 132 eiro apmērā jeb 15% no projekta attiecināmajām izmaksām.