/nginx/o/2022/11/29/14993428t1h10a6.jpg)
Pētnieks Pols Henrijs Nardžeolets ir ieniris pie nogrimušā "Titānika" vairāk nekā 30 reizes. Kad viņš devās ūdens dzīlēs to aplūkot 1998. gadā, viņš hidrolokatorā pamanīja kādu objektu netālu no vraka. Visus šos gadus neviens nav spējis noskaidrot, kas tas ir, pieļaujot, ka tas varētu būt cita kuģa vraks, kāds ģeoloģisks veidojums vai kas pavisam cits, raksta medijs "Science Alert".
Vien šogad šis noslēpums ticis atšķetināts, izpētot, ka veidojums ir rets koraļļu dārzs.
Šī gada sākumā, veicot ekspedīciju uz "Titānika" nogrimšanas vietu, Nardžeoletam un citiem pētniekiem bija iespēja dokumentēt dziļjūras rifu, kas bija piepildīts ar jūras dzīvi, aptuveni 2900 metrus zem ūdens virsmas.
"Mēs nezinājām, ko atklāsim," teica Nardžeolets, norādot, ka hidrolokators varētu atklāt dažādas lietas, tostarp vēl kādu avarējušu kuģi. Viņš ilgi centies rast iespēju izpētīt šo objektu, kas pirms tik daudziem gadiem parādījās hidrolokatorā.
"Bija pārsteidzoši izpētīt šo vietu un atrast šo aizraujošo vulkānisko veidojumu, kurā ir tik daudz dzīvības," teica Nardžeolets.
Pētnieki vulkānisko iežu grēdā atklāja sūkļus, koraļļus, zivis, omārus un daudz ko citu.
Lai gan būs vajadzīgs zināms laiks, lai izpētītu visus attēlus un video no pēdējās niršanas ekspedīcijas, komanda vēlas dalīties savos atklājumos ar citiem zinātniekiem, lai vairotu zināšanas par dziļjūras dzīvi.
Viens no tālākajiem pētījumu mērķiem ir noteikt, kā jaunatklāto dzīvo organismu un kopējās ekosistēmas sastāvs atšķiras no slavenā netālu esošā "Titānika", kas 1912. gadā naktī uz 15. aprīli saskrējās ar aisbergu un nogrima.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)