Cilvēks Austrālijā gadiem ilgi glabā atradumu, cerot, ka tas ir zelts. Tas izrādījies daudz vērtīgāks (20)

Viņš to aiznesa mājās un darīja visu, lai to atvērtu, pārliecinoties, ka tur atrodas zelts. Lai iegūtu savu atradumu, Hols izmēģināja zāģi, slīpmašīnu, urbi, pat aplēja "akmeni" ar skābi. Tomēr nekas nevarēja izveidot plaisu, jo tas, ko viņš tik ļoti centās atvērt, nebija nekāds zelta tīrradnis.

Kā viņš uzzināja gadus vēlāk, tas bija rets meteorīts. Nespēdams to atvērt, Hols aizveda tīrradni uz Melburnas muzeju, lai to identificētu.

Melburnas muzeja ģeologs Dermots Henrijs pastāstīja: "Esmu aplūkojis daudzus akmeņus, kurus cilvēki uzskata par meteorītiem."

Pēc 37 gadu darba muzejā un tūkstošiem akmeņu izpētes Henrijs sacīja, ka tikai divi no piedāvājumiem kādreiz izrādījušies īsti meteorīti. Šis bija viens no diviem.

"Ja jūs redzat uz Zemes šādu akmeni un to paceļat, tam nevajadzētu būt tik smagam," laikrakstam "The Sydney Morning Herald" skaidroja Melburnas muzeja ģeologs Bils Bērzs.

Pētnieki publicēja zinātnisku rakstu, kurā aprakstīts 4,6 miljardus gadu vecais meteorīts, kuru viņi nosauca par "Maryborough".

Tas sver 17 kilogramus, un pēc zāģa izmantošanas, lai veiktu nelielu iegriezumu, pētnieki atklāja, ka tā sastāvā ir liels dzelzs procents.

Lai gan pētnieki vēl nezina, no kurienes meteorīts cēlies un cik ilgi tas varētu būt atradies uz Zemes, viņiem ir daži minējumi.

"Šis konkrētais meteorīts, visticamāk, nāk no asteroīdu jostas starp Marsu un Jupiteru, un daži asteroīdi, kas ietriecās viens otrā, to ir izgrūduši no turienes, un kādu dienu tas ietriecās Zemē," sacīja Henrijs.

Oglekļa datēšana liecina, ka meteorīts uz Zemes ir bijis no 100 līdz 1000 gadiem, un laika posmā no 1889. līdz 1951. gadam ir bijuši vairāki līdzīgu meteorītu novērojumi, kas varētu atbilst tā nokļūšanai uz mūsu planētas.

Pētnieki apgalvo, ka “Maryborough” meteorīts ir daudz retāks nekā zelts, padarot to daudz vērtīgāku zinātnei. Tas ir viens no tikai 17 meteorītiem, kas jebkad reģistrēti Austrālijas Viktorijas štatā.