VIDEO ⟩ Latvijā par vārda brīvību lems arī Saeimas deputāte un Krievijā populārā tiktokere Glorija Grevcova (9)

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai jāizstrādā un jāpieņem likumprojekti, kas veicina dzimumu līdztiesību, apkaro cilvēktirdzniecību, novērš vardarbību izglītības iestādēs. Šī komisija būtībā ir Saeimas morālais kompass. Tā skata arī jautājumus, kas skar reliģisko organizāciju un mediju darbu.

Tieši šai komisijai, Krievijai iebrūkot Ukrainā, bija jārīkojas informatīvās telpas aizsardzībā. Pēc vairāku iestāžu un Valsts drošības dienesta (VDD) ieteikuma Saeima lēma uz pieciem gadiem aizliegt Latvijā retranslēt Krievijas televīzijas kanālus.

Kopā ar Nacionālās drošības komisiju tā bija atbildīga arī par steidzamu Latvijas Pareizticīgās baznīcas saišu pārraušanu ar Maskavu. Kā zināms, Krievijas pareizticīgā baznīca aktīvi atbalsta Vladimira Putina režīmu un karu Ukrainā.

Šonedēļ ievēlētās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sastāvs liek domāt, ka sapratne par cilvēktiesībām un vārda brīvību 14. Saeimā var būt krietni atšķirīga.

"Stabilitātei!" kā savu pārstāvi darbam komisijā izvirzījusi Gloriju Grevcovu. Partija kara pirmajās nedēļās aicināja ieturēt neitralitāti un iebilda pret sankcijām.

Grevcova ir Krievijā populāra tiktokere. Viņas Latviju nomelnojošos video rāda arī "Rossija 24" un citi Latvijā aizliegtie televīzijas kanāli. Sižetos Grevcova metas okupācijas pieminekļu sardzē, kritizē to nojaukšanu, viņas viedoklis labi noder propagandista Vladimira Solovjova raidījumam.

Grevcova uzskata, ka aizliegumu retranslēt Krievijas kanālus nevajagot attiecināt uz izklaides programmām, un regulējums jāpārskata.

Grevcova uzskata: "Ir atjaunojami nevis ziņu kanāli, bet tieši izklaides.

Jo tieši izklaides jomā ir daudz interesantu raidījumu un seriālu, kas nekādā gadījumā nav saistīti ar politiku. Tiešām ar labu tulkojumu, interesanti. Kas lielai daļai mūsu cilvēku, kuri, ņemot vērā kāda ir bijusi politiskā situācija, viņi ir pieraduši pie tā. Bet politiskos nevajag atjaunot."

Pēc 24. februāra Latvijā pārtrauca arī Putina karu atbalstošā Aleksandra Lukašenko kontrolēto Baltkrievijas televīzijas kanālu rādīšanu.

Taču nule ievēlētā deputāte Grevcova turpina sniegt intervijas Baltkrievijas medijiem, lai stāstītu, kāds uzplaukums ekonomiski Latvijai bija padomju savienībā, cik slikta dzīve ir tagad un ka ar kaimiņiem - Krieviju un Baltkrieviju - jādraudzējas.

Vaicāta, vai atbalsta Lukašenko režīmu, Grevcova norāda: "Es nekādā gadījumā neatbalstu nekādu režīmus."

Vaicāta, kāpēc sniedz intervijas viņa režīma kontrolētajiem medijiem, politiķe saka: "Bet tur jau nebija rakstīts, ka tas ir viņa kontrolēts medijs.

Tur nebija par to nekas rakstīts. Viņš bija cilvēks no "Facebook". Viņš arī nepasniedza, ka viņš ir kaut kāda režīma pārstāvis."

Komisijā darbosies arī Augusts Brigmanis un Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Abi pārstāv politisko spēku, kura premjera kandidāts Aivars Lembergs iekļauts ASV sankciju sarakstā un kurš pazīstams ar kritiskiem izteikumiem pret NATO. Tāpat Lembergs pirmajās Krievijas sākto postījumu nedēļās ieteica Ukrainai sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par kara pārtraukšanu.

Informatīvās telpas drošība, sevišķi Latvijas pierobežā, ZZS deputātus satraucot, bet ko darīt - ne Brigmanim, ne Vucānam padoma nav.

Brigmanis saka: "Nu, mēs to redzam pēc visām šīm situācijām, kas notika, kad šos pieminekļus jauca nost. Kur attieksme tajā pašā Daugavpilī, Rēzeknē un Ludzā, it sevišķi nāk tie signāli, tas tik liecina, ka kaut kas ar šo cilvēku informāciju īsti kārtībā nav. Lai pateiktu recepti, ko ar to darīt, tad man būtu nepieciešama plašāka informācija, kā attīstījusies ir informatīvā telpa tieši šajā reģionā."

Vucāns norāda: "Lai tā daudzpusīgā informācija nonāktu pie jebkura, tā ir ļoti svarīga lieta, un, ja jājautā, kā to panākt, tad gan sabiedriskajiem medijiem, gan jebkuram, kurš darbojas mediju jomā, tad jebkuram žurnālistam būtu jābūt ar noteiktu atbildības sajūtu pret situāciju, kādā mēs esam."

Komisijā darbosies arī Linda Liepiņa. Viņa pārstāv partiju "Latvija Pirmajā vietā" (LPV). Aināra Šlesera vadītā partija savu kapitālu uzaudzēja, cīnoties pret obligāto vakcināciju un asi kritizējot sabiedriskos medijus, ka tie nepietiekami dod vārdu opozīcijai un vakcinācijas jautājumā pārstāvot tikai valdības viedokli.

Liepiņai tāpat kā citiem šīs Saeimas komisijas pārstāvjiem būs jābalso par abu sabiedrisko mediju apvienošanu. Koncepcija paredz, ka apvienošanai jānotiek 2024. gadā un vairāku gadu laikā finansējums jāpalielina līdz 0,16 procentiem no IKP. Tas ik gadu prasītu vidēji trīs miljonu palielinājumu klāt pie abu mediju pašreizējā budžeta.

Liepiņa saka: "Mums būtu jādara viss iespējamais, lai medijus atbrīvotu no jebkādas politiķu ietekmes. Mēs jau, protams, varam skaļi deklarēt, ka mediji ir neatkarīgi. Diemžēl tā nav. Diemžēl prakse rāda kaut ko pilnīgi citu. NEPLP tomēr ir atkarīga no politiskajām partijām. Arī fondi, kas piešķir naudu."

Sabiedrisko mediju darbs nav apmierinājis deputātu Aleksandru Kiršteinu.

Nacionālā apvienība (NA) viņu deleģējusi darbam Cilvēktiesību komisijā, neskatoties uz to, ka viņš sabiedriskā medija žurnālisti sociālajos tīklos atļāvies nosaukt par politisko prostitūtu.

Ja otra apvienības pārstāve komisijā Ināra Mūrniece aizies strādāt valdībā, iespējams, partijas viedokli šeit pārstāvēs vienīgi Kiršteins.

NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars norāda, ka viņam Kiršteina komentārs šķitis aizskarošs. "Esmu personīgi atvainojies žurnālistei. Un norādīju, ka tas nekādā gadījumā nav uzskatāms par kopējo frakcijas viedokli."

"Mēs diemžēl vai par laimi, kā uz to skatās, ne varam uzņemties atbildību un nocenzēt katra mūsu katra partijas biedra un diemžēl arī deputāta izteikumus," saka Dzintars.

"Runājot par politiku, es runāju par mūsu pieņemtiem lēmumiem, balsojumiem. Diemžēl ar izteiksmes līdzekļiem, ir kaut kāda vārda brīvība un reizēm arī man kā frakcijas vadītājam tas var nepatikt."

Komisijas vadība uzticēta Didzim Šmitam no "Apvienotā saraksta" (AS). Viņš savā politiskajā karjerā bijis elastīgs un pabijis vairākās partijās.

2009. gadā Šmits bija pārtikas rūpniekus pārstāvošo organizāciju vadībā, izveidoja biedrību "Tautas laiks" un plānoja dibināt jaunu sociāli - liberālu partiju. Pasākumam jau bija aizrunāta Nacionālā teātra zāle. Partijas atbalstītāju vidū - eksprezidents Guntis Ulmanis un kādreiz ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš. Tomēr partija netapa, gadu vēlāk Ulmanis izveidoja politisko apvienību ar Šleseru un Šķēli "Par labu Latviju", kurai Šmits nepievienojās.

Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Šmits iestājās Artusa Kaimiņa dibinātajā partijā "KPV.LV" un tika ievēlēts parlamentā. Taču partijai izjūkot, Šmits pārgāja uz tobrīd vēl ZZS sastāvā ietilpstošo Latvijas Zaļo partiju.

Priekšvēlēšanu debašu karstumā izskanējusi informācija par Zaļās partijas līdera Edgara Tavara došanos pie Lemberga uz Ventspili kopā ar Šmitu. Tobrīd ZZS kodolu veidojošie spēki vēl nebija paziņojuši par atsevišķu startu vēlēšanās.

Gan Tavars, gan Šmits šo neformālo tikšanos ar Lembergu, kas notika šā gada pavasarī Ventspilī, "Nekā personīga" apstiprināja.

Tā kā tā saruna bijusi neformāla, tās saturs paliks neizpausts. Taču Zaļā partija uzskatījusi par pareizu pirms lēmuma par izstāšanos no ZZS informēt arī Latvijai un Ventspilij līderi.

Viens no 13. Saeimas nepadarītajiem darbiem ir Civilās savienības likumprojekts. Tam bija jāsakārto valsts aizsardzība viendzimuma pāriem, tai skaitā mantojuma jautājumā, ko uzdeva Satversmes tiesa. Taču 49 deputāti, arī koalīcijas partija NA šā gada jūnijā par tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu nebalsoja, tā bloķējot Saeimas darbu. Regulējuma pieņemšanu neatbalstīja arī Šmits.

Šmits norāda: "Es balsoju pret, jo uzskatīju, ka likums nav kvalitatīvs.

Man ļoti nepatika, tas, kā tas tiek darīts. Tai skaitā komisijā, kur, manuprāt, bija pamanāma deputātu ietekmēšana. Tai skaitā deputāta Geidāna balsojumi.. šādi jautājumi šai Saeimā ir nopietni jādiskutē. Un jāskatās, vai tas ir kāds likums vai tie ir atsevišķi grozījumi citos likumos."

14. Saeimai jālemj, vai turpināt šā likumprojekta izskatīšanu vai to noraidīt. Atbildīgā par jau izstrādātā regulējuma tālāko virzību ir Juridiskā komisija.

Taču Saeimas vairākumam Civilās savienības likumprojektu noraidot, jautājums par citādu viendzimuma pāru attiecību regulējumu varētu nonākt Šmita vadītās komisijas kompetencē.

Šmits saka: "Tas mums kopīgi ir jālemj. Es tur tagad neskriešu ratiem pa priekšu. Tas nav atkarīgs tikai no komisijas. No Saeimas vairākuma vēlmes un spējām to realizēt. Es personīgi esmu diezgan liberāls, bet ne es viens to lemju un virzu."

Līdztekus "Jaunajai vienotībai" (JV), Civilās savienības likumprojektu iepriekš atbalstījuši vēl tikai "Progresīvie". Abiem spēkiem Cilvēktiesību komisijā ir četras no 11 deputātu balsīm.

Trīs no Cilvēktiesību komisijā ievēlētajiem koalīcijas deputātiem varētu aiziet strādāt valdībā.

Par to, kuri nāks strādāt viņu vietā vēl nav pilnībā izlemts, bet visticamāk komisijas priekšsēdētāja biedre būs Ingrīda Circene no JV, kura ir strādājusi šajā komisijā arī agrāk un ir to savulaik vadījusi.