Lauku atbalsta dienests no zivsaimieka piedzen pusmiljonu eiro, neņemot vērā pandēmijas ietekmi uz biznesu (17)

Uldis un Solvita Bērziņi pirms 19 gadiem iegādājās zemi pie Alūksnes. Sagatavoja projektu zivju dīķu izbūvei un LAD tam 2010. gadā apstiprināja Eiropas fonda finansējumu. Divus gadus vēlāk būvdarbus pabeidza un projektu nodeva ekspluatācijā. Uzbūvēja cehu zivju mazuļu audzēšanai un dīķus lielajām zivīm.

Kopā tajā ieguldīja 600 000 latu, pusi no tiem deva LAD. Vēlāk blakus izbūvēja briežu dārzu, lopu novietni, piesaistīja papildu naudu arī zivsaimniecības attīstībai. Ar pašu audzēšanu gāja smagāk.

Teorētiskās zināšanas bija apgūtas, vajadzīgie kursi izieti, bet praksē viss izrādījās sarežģītāk.

Bērziņš stāsta: "Klienti radās paši par sevi, informācija bija pietiekoši plaša par iespēju, interesentu bija pietiekoši daudz, kas vēlējās iegādāties gan storu mazuļus, gan svaigu stori, gan karpu, gan foreli, taču pašu prasmes un pieredze sākotnēji nebija ļoti izcila un sākotnēji gāja ļoti grūti, it sevišķi inkubācijas periodā un mazuļu un kāpuru stadijā. Bija lieli zaudējumi."

"Bizness gāja, jo realizācija zivsaimniecībai bija. Karpas dīķsaimniecībā vairojās pašas, un šie procesi inkubāciju neprasīja. Tā sadaļa ir strādājusi visus gadus lielākā vai mazākā apjomā. Ar forelēm dīķsaimniecībā arī pietiekoši labi gāja, un dīķsaimniecībā izlaistās zivis, stores, kas pieauga dabiskos apstākļos, ne tik ātri kā recirkulārā, arī pietiekoši labus ienākumus deva. Visus gadus zivju realizācija bija."

Pirmā lielā krīze saimniecībā notika ap 2015. gadu. Uz īsu brīdi pazuda elektrība, un izsita iekārtas no ierindas.

Uzņēmējs apgalvo, ka avārija radīja 70 000 eiro zaudējumus.

"Bija izsisti iekšējie korķi, nenostrādāja aizsardzība, neiestartējās ģenerators un recirkulārā aizgāja postā viss sagatavotais vaislas materiāls, stores nobriedinātas ikru ņemšanai, inkubācijas cehā jau bija salikti mazuļi," saka Bērziņš.

Apdrošināšanas kompānija atteica kompensāciju un teica, lai uzņēmums tiesājas ar "Latvenergo".

Regulators veica mērījumus un secināja, ka tīklā ir kritumi, bet tie atbilst pakalpojuma normām. LAD bija saprotošs un pagarināja uzraudzības periodu, tā dodot vēl pāris gadus projektā norādīto mērķu sasniegšanai.

Projekta noteikumi paredzēja, ka zivsaimniecības pārdošanas apjomam gadā jāsasniedz 100 000 eiro. Sākoties pandēmijai, LAD konstatēja, ka firmai tas nav izdevies.

Pandēmijas laikā tirdzniecība strauji samazinājās, jo Bērziņu uzņēmuma klienti ir restorāni Rīgā un Alūksnē. LAD pagājušā gada nogalē nolēma līgumu ar Bērziņu uzņēmumu lauzt un pieprasīja atmaksāt visu ieguldīto Eiropas finansējumu.

LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers skaidro: "Mēs gājām pretī atbalsta pretendentam vairākas reizes projekta uzraudzības laikā, un samazinājām būtiski - trīs reizes - sasniedzamos rādītājus, lai nebūtu jāpieņem šāds lēmums par finansējuma atprasīšanu, bet pagājušā gadā, vērtējot 2020. gada atskaiti, secinājām, ka šie rādītāji joprojām nav sasniegti, viņi ir kritiski zemi."

Jau pēc līguma laušanas LAD Zivsaimniecības daļas vadītājs pats bijis SIA "GMS" teritorijā. Vizīte fiksēta audioierakstos, kuros dzirdams, ka saimnieks stāsta par to, kā pandēmija ietekmējusi viņa uzņēmumu.

Vācers saka: "Mēs neredzējām tiešu kovida ietekmi šo rādītāju nesasniegšanā.

Arī iepriekšējos gados šo rādītāju nesasniegšanu mēs bijām konstatējuši vairākas reizes. Mēs devāmies ar piesaistīto nozares ekspertu, lai konstatētu, kāda ir situācija saimniecībā. Konstatējām to, ka šī akvakultūras darbība ir ļoti minimāla, ļoti maz ir barības, kas saimniecībā atradās uz vietas. Veicot pašu barības iekaisīšanu ūdenī, šis lielais zivju apjoms, ko atbalsta pretendents norādīja dokumentāli, neatspoguļojās realitātē."

Uz saimniecību LAD devās ar firmas "PMF Group" pārstāvjiem. Šis uzņēmums savā mājaslapā piedāvā palīdzību Eiropas Savienības fondu rakstīšanā, LAD sauc par savu partneri.

Atzinumā "PMF Group" norādījusi, ka dīķiem nav vajadzīgo iekārtu ūdens līmeņa regulēšanai, cehs aprīkots ar nepareiziem filtriem un fiksēti daudzas citas atšķirības no sākotnējā projektā norādītā. Tagad, vairāk nekā 11 gadus pēc projekta apstiprināšanas LAD, eksperti arī kritizēja projektu pēc būtības.

Bērziņš saka: "Manā skatījumā tas bija tīrs pasūtījuma modelis,

jo cilvēks, veicot foto un audio ierakstu, tiek konstatēts viens, saņemot ziņojumu, mēs redzam, ka uzrakstīts kaut kas pilnīgi pretējs. Apsekojot dabā, fotografējot dīķus, hidrotehniskās būves, redzams, ka uz visiem dīķiem ir meniķi, visur ir nolaišanas sistēmas, visur ir zivju savākšanas vietas. Tas, ka viņi ir izvietoti kaskādē, nav pretlikumīgi, jo LAD pats šo projektu ir apstiprinājis un pieņēmis par labu esam."

Pēc Bērziņu aicinājuma saimniecībā ieradās zinātniskā institūta "Bior" speciālisti. Viņi atrada gan it kā trūkstošās hidrotehniskās būves, arī citas nepilnības apstrīdēja.

Vācers norāda: "Es pieļauju, ka mūsu eksperts atsevišķos punktos ir kļūdījies vai nav bijis korekts, bet mūsu lēmums sākotnējais, uz kā mēs balstījām noraidījumu un finansējuma atprasīšanu, bija tieši par rādītāju nesasniegšanu."

Taču vienā punktā "Bior" un "PMG Group" secinājumi sakrīt. Eksperti apšauba, ka dīķos mīt tik daudz zivju, kā norādījis zivsaimnieks.

Taču Bērziņš uzsver, ka uzņēmuma norādītais ir tikai grāmatvedisks aprēķins. Īsto apjomu var pateikt tikai tad, ja dīķos nolaiž ūdeni un zivis saskaita. Saskaņā ar projekta noteikumiem galvenā mēraukla ir pārdošanas apjoms. To rāda arī projekta līgums. 

"Mēs realizācijas apjomu varam sasniegt gaužām vienkārši," saka Bērziņš. "Pavasarī, nolaižot dīķus, pārdodot trīs, četru dīķu saturu, mēs sasniegtu un visticamāk pārsniegtu 100 000 apjomu. Tas nav tas mērķis, ko vēlamies - pārdot lēti savu produkciju. Mērķis ir ar minimāliem resursiem dabūt maksimālu cenu par zivi. Vairumtirdzniecībā nekad mums nesamaksās tādu cenu, kāda mums ir tirdzniecības cena par karpu - 4,50 - 4,70 plus PVN. Par stori vairumtirdzniecībā mums nekad nesamaksās tādu cenu kā restorāns vai kafejnīca, kas šobrīd mums ir 10 līdz 12 un pat 18 eiro par kilogramu."

Dati par šo gadu liecina, ka saimniecība mērķi beidzot sasniegs. Tagad tā mēģina panākt, lai LAD pārdomā par līguma laušanu. Tiesā izdarīt to nav iespējams, jo nokavēts apstrīdēšanas termiņš.

Bērziņš saka: "LAD lēmums ar apstrīdēšanas termiņu 30 dienas bija nosūtīts pa pastu, nevis ievietots elektroniskajā pārvaldes sistēmā. Mēs nebijām informēti, ka daļa informācija tiek nosūtīta šādā veidā, kaut kam tiek sūtīts e-pasts, kaut kam tiek sūtīts pa pastu. Mēs šo pārsūdzības procesu no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ bijām nokavējuši, tad pēc būtības tiesā mums nav bijusi iespēja griezties, mēs esam griezušies, bet viņi nav pieņēmuši."

"Pastniece vairākkārtīgi bija pati uzlikusi autogrāfu un parakstījusies par mūsu korespondenci. Tā nebija vienīgā reize, šāda pati situācija mums bija ar "Swedbank". Pierādījām, ka tā nav mūsu nolaidība, tas nav instruments, kā mukt no atbildības - teikt, ka neesam saņēmuši, pierādījām to lietu, salīdzinājām parakstus un pastniece atzina - jā, vainīga."

Firma apsver vērsties policijā, lai lūgtu izmeklēt viltoto parakstu, ja neizdosies situāciju risināt citādāk.

Līdz šim Bērziņi mēģinājuši panākt jauna LAD lēmuma izdošanu, tostarp arī tiesā. Taču tas nav izdevies.

Šonedēļ LAD uzdevumā tiesu izpildītājs bloķējis uzņēmuma kontus.

Firmai ir gana daudz īpašumu, kas varētu nodrošināt prasījuma summu, tāpēc Bērziņi ir neizpratnē, kāpēc jāparalizē saimnieciskā darbība un jānoved firma līdz maksātnespējai. Pēc tikšanās ar LAD vadītāju gan saņemts solījums, ka konti uz trim mēnešiem tiks atbloķēti.

Šonedēļ SIA "GMS" saņēmusi arī LAD vēstuli par it kā neskaidrībām viņu lopkopības biznesā. Tās saistītas ar to, ka saimniecības savvaļas govis netiek mākslīgi apsēklotas un katru gadu nedzemdē vienādu teļu skaitu.