VIDEO ⟩ Latvijā ražots alus atrodams Maskavas veikalu plauktos (3)

"Nekā personīga" rīcībā nonākušas fotogrāfijas no Maskavas lielveikaliem.

Veikalu plauktos atrodams Latvijā ražotais alus "Tanheiser", ko ražo SIA "Ilgzeem", pazīstams arī kā "Iļģuciema alus". Un arī alus ar latvisko nosaukumu "Lāčplēsis", ko gan ražo Lietuvā.

Krievijas interneta veikalos atrodami arī citi Latvijā ražoti produkti, piemēram "Latvijas Balzama" dzērieni.

Alus ar latvisko nosaukumu "Lāčplēsis" ir ražots Lietuvā, uzņēmumā "Cido Grupa", kas pieder dāņu kompānijai "Royal Unibrew". Uzņēmums apgalvo, ka eksportu uz Krieviju pārtraukuši jau marta sākumā, un par savu produktu atrašanos Maskavas veikalos vaino starpniekus.

"Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas skaidro: "Šī gada marta sākumā "Cido Grupa" pilnībā pārtrauca visu produktu eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Diemžēl eksporta partneri turpināja "Lāčplēsis" alus tālākpārdošanu Krievijā, un pēc šādu faktu konstatēšanas šī gada septembra otrajā pusē "Cido Grupa" pilnībā pārtrauca "Lāčplēsis" alus eksportu uz citām valstīm. Pēdējais šāds gadījums tika konstatēts no Moldovas eksporta partnera puses."

Krievijā nopērkamais, Rīgā ražotais "Tanheiser", ko ražo SIA "Ilgzeem" jeb "Iļģuciema alus", ir izplenījies popularitāti Krievijas alus blogeru vidū.

"Ilgzeem" īpašnieki ir Latvijas pilsoņi Viktors Ogņanovs un Roberts Volfs. Uzņēmums pērn apgrozījis gandrīs piecus miljonus eiro, strādājis ar 250 tukstošu zaudējumiem. Neviens no vadības nepiekrita sniegt interviju "Nekā Personīga".

Uzņēmums deleģēja pārstāvi, kura izvairījās no Krievijas pieminēšanas sadarbības valstu sarakstā.

SIA "Ilgezeem" pārstāve norāda: "Šobrīd īss komentārs ir tāds, ka "Ilgezeem" savu produkciju piegādā uz vairāk kā 60 valstīm, galvenokārt importa zīmi un visi darījumi mums ir legāli, un šobrīd nekādu citu komentāru mēs nesniedzam. Tas tā kā īsi būtu viss."

Arī lielākā Latvijas alkohola ražotāja "Latvijas Balzams" produkcija arī ir pieejama Krievijas veikalos. Uzņēmums atteicās sniegt to komentēt. Šī gada otrā ceturkšņa finanšu pārskatā uzņēmums atzīst, ka, sekmīgi pielāgojies jaunajai ģeopolitiskajia situācijai.

Gan SIA "Ilgezeem", gan "Latvijas Balzams" ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri (LTRK). Biedrība marta sākumā pārtrauca sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju un aicināja arī tās biedrus atteikties no savu produktu pārdošanas uz Krieviju.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš saka: "Mums kā organizācijai tā pozīcija, to ka ir jāiet prom no Krievijas un jāpārtrauc sadarbība bija ļoti noteikta kantaina,

es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viena daļa līdzšinējo biedru mēs pazaudējām tā rezultātā, tā ir realitāte, drošvien, ka pazaudēsim vēl kādu, ņemot vērā, ka tā kopēja noskaņa šeit, Latvijā, un arī mūsu organizācijā ir, par to, ka Krievijas, šī te ārprātējā rīcība ir tiešām briesmīga, tas ir viedoklis.

Līdz ar to daudzi, es pieņemu, nemēģina afišēt, ka viņi tomēr tur kaut ko dara un tādi gadījumi droši vien ir."

LTRK uzver, ka sadarbībai ar Krieviju, ir nopietni finansiālie un sankciju riski, un, iespējams, arī liels sabidrības nosodījums, kas var ietekmēt uzņēmuma likteni.

Endziņš saka: "Mēs ilgstoši esam arī teikuši, ka faktiski šobrīd strādāt ar Krievijas partneriem, īpaši jau eksportējot, tur ir nenormāli riski - tur ir sankciju riski, nedod dievs, tur palaiž kaut ko garām tur var aizdzīvoties līdz kriminālatbildībai. Tas punkts viens. Punkts divi - mega finanšu riski.

Proti, tas, ka tur līgums ir noslēgts un nav sankcijās, tas nenozīmē, ka bankas tās finanšu transakcijas laidīs cauri un neiesaldēs, neapturēs, tas ir otrs.m

Un trešais, tas, kas ir vērojams, ir šie reputācijas riski. Mēs jau arī redzam visur, visā pasaulē, faktiski ir tā, ka tikko tiek konstatēts, ka kāds Krievijā tur kaut ko tirgo un tamlīdzīgi, tas tiek padarīts publisks un jau patērētājs patiesībā noliek pie vietas uzņēmumu, kurš tur tomēr mēģina darboties."

Par sankciju ievērošanu atbild Ārlietu ministrija (ĀM).

Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas neaizliedz alkohola eksportu uz Krieviju.

ĀM skaidro: "ES nav noteikusi vispārēju aizliegumu eksportēt vai tirgot alkoholiskos dzērienus Krievijā. Vienlaikus ES ir noteikusi ierobežojumus luksuspreču eksportam uz Krieviju, tai skaitā, noteiktiem alkoholiskiem produktiem, ja to vērtība pārsniedz 300 euro. Vienlaikus visiem uzņēmējiem jārēķinās, ka uzņēmējdarbības turpināšana Krievijas tirgū var šiem uzņēmējiem radīt potenciālus reputācijas riskus."

Izpētot publiski pieejamos datus, redzams, ka kopš aprīļa gandrīz visās alkohola eksporta sadaļās uz Krieviju ir vērojams pieaugums. Tas saistīts ar reeksportu. Uzņēmumi ne tikai tirgo Krievijā savu produkciju, bet arī pārdod to valstu produktus, kas nevēlas ar Krieviju sadarboties tieši.

Endziņš norāda: "Tur ir tad jāvaicā tiem, kas šobrīd to dara, bet, kas ir tie apsvērumi, kuru dēļ viņi tomēr to dara, ja tas ir kaut kāds patriotisms tādā jau Krievijas virzienā, arī tāda publika es pieļauju, ka ir. Otrs, jā, kā viņi vērtē riskus kopumā. Man šķiet, tur objektīvi ir tādi riski ar kuriem vienkārši neprāts saskarties."