Lielbritānijas tiesa nolemj, ka Skotijai nav tiesības rīkot jaunu neatkarības referendumu

Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena vēlējās rīkot jaunu neatkarības referendumu 2023.gada oktobrī, neraugoties uz Londonas konservatīvo valdības iebildumiem. Tomēr Skotijas valdība vispirms vēlējās gūt juridisku skaidrību, vai tā var to darīt.

Augstākajai tiesai bija jāpieņem lēmums, vai Skotijas parlaments var rīkot referendumu bez Apvienotās Karalistes valdības piekrišanas. Tiesa tagad nolēmusi, ka Skotijas parlaments nevar rīkoties bez Londonas piekrišanas.

Skotijas valdības advokāti vēlējās, lai Augstākās tiesas tiesneši atbalsta decentralizētā parlamenta tiesības gadījumā, ja valdība Londonā turpinās bloķēt referenduma plānus.

Lielbritānijas valdība vēl iepriekšējā premjerministra Borisa Džonsona vadībā norādījusi, ka negrasās dot šādas pilnvaras Edinburgas administrācijai.

2014.gadā notikušajā referendumā 55% skotu atbalstīja Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, tomēr Stērdžena vēlas sarīkot jaunu referendumu, ņemot vērā, ka vairums skotu 2016.gadā balsoja pret Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Stērdžena arī norādījusi, ka Skotijas parlamentā vairākums atbalsta neatkarību, un tas nodrošina demokrātisku mandātu otrajam referendumam.

Viņa sacījusi, ka otrais neatkarības referendums, tā dēvētais "indyref2", būs konsultatīvs un notiks vienīgi ar Lielbritānijas Augstākās tiesas apstiprinājumu.

Savukārt Lielbritānijas valdība uzstāj, ka Skotija nevar rīkoties vienpusēji jautājumos, kas skar Apvienotās Karalistes konstitucionālos pamatus.

Ja tiesa kavēs neatkarības referenduma sarīkošanu, Skotijas valdība plāno nākamās parlamenta vēlēšanas, kas gaidāmas 2025.gada janvārī, faktiski padarīt par referendumu, kampaņu koncentrējot tikai un vienīgi ap neatkarības jautājumu.