Pētnieki atrod pasaulē vecākās maltītes "pēdas"

Zinātnieki, kas ir analizējuši senās fosilijas – dzīvības formas, kas pastāvēja pirms 538,8 miljoniem līdz 635 miljoniem gadu -, vēsta, ka ir atraduši agrīnos pierādījumus par dzīvnieku patērēto pārtiku.

Gliemezim līdzīga radījuma fosilijas satur savienojumus, kas liek domāt, ka tas ēda aļģes un baktērijas no okeāna dzīlēm. Tas nozīmē, ka dzīvniekam ir mute un zarnas, un tas sagremoja pārtiku tāpat kā daži mūsdienu bezmugurkaulnieki.

Pētījuma līdzautors profesors Johans Broks teica, ka šīs fosilijas ir "dažas no vissvarīgākajām fosilijām evolūcijā, jo tā ir pirmā reize, kad dzīvība kļuva lielāka".

"Dzīvniekam bija modernas zarnas. Piemēram, sūkļiem, koraļļiem un medūzām nav normālas zarnas," viņš sacīja.

Analizējot cita veida dzīvnieku fosilijas, komanda atklāja, ka šī otrā būtne ir mazāk attīstīta, bez mutes vai zarnu.