Magone apciemo māsu pansionātā. "Skaties, lai tevi nesit, lai nezog. Tas nav labs draugs."

Būtu labi, ja būtu kāds darbinieks, kas palīdzētu māsai nosūtīt īsziņu vai pat piezvanīt, saka Magone. "Kad varam skaļi runāt, es vismaz varu dabūt reakciju atpakaļ, ko viņa man saka."

Magone pajoko: vismaz var izrunāt kādus māsu noslēpumus, kurš ar kuru bučojies. Kaut vai kaut ko pavisam vienkāršu: "Es šodien izdzēru divas kafijas. Arī forša informācija. Paldies, ka tu ar to padalies, ka tev ir kāds, kam to izstāstīt."

Magone ar māsu pastaigājas pa parku, un Magones māsa uz jautājumu, vai nav skumīgi un garlaicīgi, Magonei atzīstas, ka visu laiku domā par savu draugu. Magone viņu atbalsta, tikai norāda: "Draudzējies, turies kopā, ja pāri nedara. Galvenais, lai neapbižo. Skaties, lai tevi nesit, lai nezog, lai nekniebj, nu, kaut ko tādu, ka pāri dara. Tas nav labs draugs."

Magone māsai saka: "Skaties, lai tevi sargā, lai par tevi rūpējas, nu, cik jau varat. Pastaigājaties kopā, parunājat par savām lietām. Tas ir labs draugs, kas tevi mīl, ciena un uzpasē."

Šķiroties no māsas, ir emocionāla. Magone apraudas. Pēc tam viņa saka: "Katra no šādām tikšanās reizēm ir liela dāvana, jo ir cilvēki, kam varbūt ļoti gribētos kaut vienu reizi vēl satikt, pateikt kaut ko. Un nav tā iespēja. Dzīvība arī ir tā – ir – nav. Un nekad mēs nezinām, kurā brīdī kas. Jāciena katra diena, katrs brīdītis, kas ir dots kopā."

Vairāk skaties 1188.lv.