"Dzimusi ar zelta karotīti mutē." Kā tagad dzīvo Indijas miljardais mazulis

2000. gada 11. maijā pulksten 05:05 kādā Deli slimnīcā piedzima meitenīte Āsta Arora (Astha Arora). Viņas piedzimšanas fakts miljonu valstī paliktu nepamanīts, ja vien Indijā tajā laikā nenotiktu tautas skaitīšana.

"2000. gada 11. maijā tautas skaitīšanas amatpersonas saprata, ka viņi joprojām nav sasnieguši miljardā cilvēka atzīmi," Āsta Arora pastāstījusi portālam "Vice". "Vecāki man stāstīja, ka toreiz amatpersonas pieņēma lēmumu: ja kaut kur Indijā no pulksten 3 līdz 6 piedzims meitene, viņai tiks piešķirts miljardā mazuļa nosaukums.

Es biju tas bērns," saka 22 gadus vecā jauniete, kura dzīvo Deli dienvidrietumos.

Protams, Indijas miljardais pilsonis tika pasludināts, pamatojoties uz aprēķiniem, kas vairāk balstīti uz nejaušību, nevis faktisko matemātiku. 2000. gadā tautas skaitīšana Indijā notika 14. reizi. Tautas skaitīšana Indijā tiek veikta reizi desmit gados. No rezultātiem bija atkarīgi gan politiskie lēmumi, gan budžeta sadalījums. Bet svarīgākais jautājums togad bija: vai Indija pārvarēs viena miljarda iedzīvotāju skaita robežu, kļūstot tikai par otro valsti pēc Ķīnas, kas to izdarījusi?

Āsta Arora tika izvēlēta par  miljardo indieti.

Viņu kopā ar māti pārveda uz īpašu privāto slimnīcu, kur viņas apmeklēja žurnālistu, politiķu un valdības pārstāvju armija, jo visi gribēja redzēt, kāds izskatās Indijas miljardais pilsonis, un, protams, nofotografēties ar viņu.

Pati Āsta Arora sāka apjaust savu statusu, kad sāka mācīties skolā: "Kad mācījos pirmajā klasē, knapi piecus gadus veca zināju, ka man ir jābūt kam īpašam, jo mani ik pa laikam intervēja žurnālisti. Vēlāk es sapratu, ka esmu dzimusi vienkāršā vidusšķiras ģimenē un esmu parasts cilvēks, nevis slavenība."

Tā kā Arora mācījās vienā skolā no bērnudārza līdz desmitajai klasei, visi viņas draugi un kolēģi zināja par viņas īpašo statusu. Vidusskolā viņa centās neizpaust draugiem savu "miljardā mazuļa" statusu, jo nevēlējās, lai viņai atkal tiktu pievērsta uzmanība. "Kad viņi galu galā uzzināja, kādu nedēļu visiem bija interesanti, un tad viss atgriezās normālā stāvoklī."

Ikreiz, kad Arorai sekoja mediji, reizēm pavadot no skolas līdz mājām, klasesbiedri viņai sekoja, cerot, ka arī viņi tiks intervēti. Arorai šī uzmanība likās nevajadzīga, jo īpaši tāpēc, ka tajās dienās viņai bija jāuzvedas īpaši nevainojami un jābūt īpaši disciplinētai.

22-year-old Aastha Arora was declared to the world as India’s “one billionth citizen”. https://t.co/k61XFZ6WGd

— VICE (@VICE) November 16, 2022

"Kad es piedzimu, daudzi esot izteikušies, ka esmu dzimusi ar zelta karotīti mutē," Arora saka. "Kā vēlāk atklāju, nekāda zelta nebija."

Arora apgalvo, ka valdība viņai piedzimstot bija apsolījusi trīs lietas: bezmaksas augstāko izglītību, bezmaksas veselības aprūpi valdības slimnīcās un bezmaksas pārvietošanos pa dzelzceļu visā valstī.

Taču tie bija sajūsmas pilni mutiski solījumi – nekas netika oficiāli apstiprināts. "Toreiz mana māte tika pārvietota uz speciālu, privātu slimnīcas palātu. Mans tēvs bija pārāk aizņemts ar to visu, lai saprastu, kas notiek. Nevienam no viņiem toreiz nebija ne laika, ne enerģijas, lai valdības solījumus noformētu rakstiski."

Neraugoties uz to, ka Arorai bija izcilas sekmes, pēc 12. klases finanšu krīzes dēļ viņa bija spiesta turpināt mācības valsts skolā, kur apgūst medmāsas profesiju, un nevarēja doties studēt. Studijas viņa cer nodrošināt ar procentiem no vecāku depozīta un ar izglītības kredītu.

Aroras 60 gadus vecais tēvs strādā pārtikas preču veikalā, bet 55 gadus vecā māte strādā par kosmētiķi salonā. Viņas brālis palīdz nodrošināt ģimeni, viņš strādā par programmētāju. Arora arī nopelna medmāsu skolas stipendiju, bet vēlas iegūt maģistra grādu medicīnā, lai varētu strādāt par augsta profila medmāsu.

Kad raidsabiedrība BBC sazinājās ar toreizējo sieviešu un bērnu attīstības ministri Sumitru Mahajanu, viņa teica, ka neatceras, ka ģimenei būtu doti kādi solījumi. Ģimenei tika izmaksāts nedaudz vairāk par tūkstoš dolāriem no Apvienoto Nāciju fonda. Arora apliecina, ka šī summa toreiz tika saņemta, bet nekā cita no viņai piedzimstot solītā gan nav – ne bezmaksas augtākās izglītības iespēju, ne veselības aprūpes, ne iespējas braukt valsts vilcienos par brīvu.

Arora saka: "Es vēlos strādāt vairāk, cītīgāk mācīties un esmu gatava nest visus upurus, kas ir tā vērti. Neko negaidu, ne no valdības, ne pasaules, izņemot to, ka viņi pildīs solījumus."