Latvijas pilsone netiek pie mantojuma, jo Latvijā neatzīst Sibīrijā dzimušo bērnu dzimšanas apliecības

Antra Gaumiga ir dzimusi Krievijā. Abi viņas vecāki cietuši no padomju represijām. Kārtojot mantojumu, šis fakts sāpīgi atgriezies, jo pēc notāres domām, viņas Krievijā izdotā dzimšanas apliecība ir nederīga. 

Antras Gaumigas tēvu Gunāru, Universitātes ķīmijas fakultātes studentu iesauca Latviešu leģionā. Viņš krita gūstā, tika notiesāts par dzimtenes nodevību un nosūtīts uz tālo Komi republiku ieslodzījumā Vorkutlagā. Savukārt turīgo Valmieras ģimeni, kurā auga trīs bērni, viņu vidū arī Antras mamma Rasma, izsūtīja uz Sibīriju. Šīs ģimenes vīrieši mājās nekad neatgriezās.

Okupācijas režīma pārstāvji Antras mammu pēc pieciem gadiem nosūtīja uz mājām, bet vidusskolas pēdējā klasē varas iestādes konstatēja, ka kļūdījušās un viņai jau otrreiz bija jāmēro tālais ceļš uz Sibīriju.

Trešo reizi Antras mamma uz mūžīgā sasaluma zemi devās pati labprātīgi, jo Komi republikā tobrīd izlaists no ieslodzījuma, nometinājumā dzīvoja viņas mīļotais.

Tur abi vecāki arī izveidoja ģimeni.

Latvijā jaunajai ģimenei bija jāsāk dzīve no nulles. Kā dzimušai Latvijas pilsoņu ģimenē, Antrai Gaumigai Latvijas pilsonība nebija jāpierāda. Viņa tagad Olainē ir ārste. Abas ar mammu regulāri pieminēja izsūtījuma atceres dienas un Sibīrijā bojāgājušos vectēvu un onkuli. Antras Gaumigas Krievijā izdotā dzimšanas apliecība plauktā Latvijā bez pielietojuma nostāvēja vairākus gadu desmitus.

Notāre atsaucās uz Dokumentu legalizācijas likumu. Lai ārvalstīs izdotam dokumentam būtu juridisks spēks Latvijā, tam nepieciešams apliecinājums.

Šai gadījumā Antrai Gaumigai būtu jāsaņem apliecinājums no šā dokumenta izdevējiem Krievijā, ka viņas dzimšanas apliecība ir īsta.

Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nevar apliecināt ziņas par Antras radniecību ar viņas māti citādi, kā vien ar viņas dzimšanas apliecību. Un arī pārvalde, iekļaujot ziņas iedzīvotāju reģistrā, prasa pievienot apliecinājumu jeb apostille.

Antra Gaumiga uzskata, ka likumā par dokumentu legalizāciju ir jāveic izņēmumi. Izrādās līdz 2019. gadam sievietei nekādu apliecinājumu notāre neprasītu. Likumu grozīja, lai izskaustu dažādos krāpšanas gadījumus, atzīst Notāru padomē.

Tieslietu ministrija piedāvā vērsties Latvijas dzimstsarakstu nodaļā pēc jaunas dzimšanas apliecības. Tad valsts sievietes interesēs sūtītu tiesiskās palīdzības lūgumu uz Krieviju. Taču nepieciešamā dokumenta iegūšana prasītu apmēram gadu.

Notāre, kura atteica Antrai Gaumigai mantojuma tiesības, uzskata, ka likums jāmaina.

Jo tas šai situācijai neesot samērīgs. Arī likumdevējs atzīst, ka izņēmuma gadījumus nebija paredzējis. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad ir apgrūtināta dokumentu saņemšana no Krievijas federācijas. Un Antra Gaumiga nav vienīgais Sibīrijas bērns ar tik senu Krievijā izdotu dzimšanas apliecību.

Kara dēļ Saeima ir pilnībā atcēlusi legalizācijas pienākumu attiecībā uz Ukrainā izdotiem dokumentiem. Konkrētais gadījums deputātus mudina mainīt mantojuma regulējumu, tā, lai nav jāprasa apliecinājumi Krevijā izdotām dzimšanas apliecībām. Tas pasargātu arī citus Sibīrijas bērnus.

Lai mainītu likumus vai citus normatīvos aktus, vispirms jāsāk strādāt Saeimas komisijām. Tās pagaidām vēl nav izveidotas.