Foto: Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākums
Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras, netraucējot šķērsot laukumu, bet piesaistot gājēju uzmanību un palēninot kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu.
Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs ir lielveikala jumta nogruvuma vietā izveidots bagātīgi apzaļumots Klusuma pakalns, kas paredzēts meditatīvai vienatnei.
Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā būs redzams debesu atspulgs.
Foto: Izvēlēts uzvarētājs Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursā
Priekšlaukums ir ieejas un sagatavošanās vieta, kur apmeklētāji pulcējas pirms dārza apmeklējuma, kur izvietotas velostāvvietas un mikromobilitātes punkts.
Parka izveides pilsētbūvnieciskā un ainaviskā koncepcija paredz radīt vienotu ārtelpas struktūru visā Anniņmuižas ielas garumā, iekļaujot tajā Zolitūdes atceres dārzu.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā novembrī noslēdzās tiesas debates Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kas tiek izskatīta apelācijas kārtībā.
Lietu turpinās skatīt 2023. gada 10. janvārī plkst. 13, kad apsūdzētajiem tiks dots pēdējais vārds.
Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par apsūdzēto Andra Gulbja, Andra Kalinkas, Staņislava Kumpiņa, Mārtiņa Draudiņa, Marikas Treijas, Aijas Meļņikovas, Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.
Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.
Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.