FOTO ⟩ Prezidents aicina tautas spēku apzināties arī ikdienā

Prezidents novēlēja arī atcerēties, ka Latvijai ir morāla vērtība.

"1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību," Levits citēja Satversmes pirmo rindkopu, sakot, ka tā ir likumā vissvarīgākā daļa, jo iekļauj Latvijas valsts jēgu.

Foto: Valsts prezidenta svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa

Video: Valsts prezidents Egils Levits un cilvēki pie Brīvības pieminekļa

Prezidents pauda, ka, lai ilgstoši pastāvētu, mums ir jābūt savai valstij, jo valsts ir ietvars mūsu neatkarībai, brīvībai un demokrātijai; kā arī latviešu tautas, latviešu valodas un latviešu kultūras pastāvēšanai.

Kad 1918 .gada 18. novembrī valsts dibinātāji lēma, ka mums vajadzīga sava valsts, viņiem bija vajadzīga drosme, uzskata politiķis. Ne tikai tāpēc, ka Latviju toreiz proklamēja vēl sveša karaspēka okupētajā Rīgā - bija vajadzīga pārliecība, ka latviešu tauta ir gatava savai valstij, gatava to radīt un uzņemties par to atbildību, atzīmēja Levits. Viņš uzsvēra, ka demokrātijā tauta pati lemj par savu dzīvi, un visi līdzpilsoņi kopīgi uztur valsti.

"Grūtos un izšķirīgos brīžos latviešiem piemīt izcila spēja saliedēties kopīgai lietai," pauda Levits, sakot, ka mūsu griba bija stipra, kad atguvām neatkarību. "Mēs nostiprinājām savu armiju, lai Latvija būtu droša NATO sastāvdaļa. Mēs sakārtojām savu māju, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Mēs saliedējamies, atbalstot Ukrainu cīņā pret Krievijas imperiālismu."

Tagad mūs vieno kopīgs mērķis - pārvarēt pašreizējās grūtības un attīstīt savu valsti, norādīja politiķis. Viņš pauda, ka vēlamies redzēt Latviju kā modernu, izglītotu, labklājīgu Eiropas valsti, kur visapkārt skan latviešu valoda.

Levits sacīja, ka valsts svētkos mēs pateicībā svinam mūsu priekšteču drosmīgo lēmumu dibināt Latvijas valsti. Mūsu dzīves pamats ir iepriekšējo paaudžu padarītais, un nākamās paaudzes savu dzīvi balstīs mūsu paveiktajā. Latvijas turpinātību nosaka mūsu un katras nākamās paaudzes valstsgriba, pauda prezidents.

Klausoties Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu un koncertu, Brīvības pieminekļa laukumā Rīgā sanācis liels Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienas svinētāju pūlis.

Pirms prezidenta uzrunas pie Brīvības pieminekļa klātesošajiem bija iespēja klausīties svētku koncertu.

Laukumā pulcējas arī jaunieši un ģimenes ar bērniem.

Ap plkst. 19 šajā vietā noslēdzās ikgadējais lāpu gājiens, kas veltīts valsts svētkiem.

Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība (NA) šodien par godu Latvijas neatkarības proklamēšanai organizē lāpu gājienu.

Lāpu gājiens par godu valsts svētkiem notiek 18. reizi.

Svētku gājiens sākās plkst. 18 Rīgā, pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, skvērā Krišjāņa Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā. Pulcēšanās un lāpu saņemšana bija paredzēta no plkst. 17.

Lāpu gājiena tradīcija sākās 2003. gada 18. novembrī kā veltījums Latvijai, tās dibinātājiem un brīvības cīnītājiem.