Ķīna sākusi atteikties no Krievijas naftas importa

Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas sākušas atteikties no Krievijas naftas piegādēm, kas plānotas decembrī. Tieši decembra sākumā stāsies spēkā Eiropas Savienības noteiktais embargo.

Vien 5-7 Tālo Austrumu markas ESPO jēlnaftas partijas decembrī tiks piegādātas Ķīnas klientiem. Līdz šim Krievija ik mēnesi eksportējusi līdz 30 partijām ESPO markas jēlnaftu.

Krievijas naftas vietā Ķīnas privātās naftas pārstrādes kompānijas piegādā jēlnaftu no Brazīlijas un Dienvidāfrikas, arī neraugoties uz faktu, ka šīs naftas cenas ir augstākas. Ķīnas valstij piederošās rūpnīcas, kuras iepērk "Urals" markas jēlnaftu (kas galvenokārt piegādāta Eiropai), arī sākušas "griezt" Krievijas naftas importu sankciju dēļ.

5. decembrī stāsies spēkā noteikums, kas G7 valstīm liegs tirgoties ar Krievijas naftu par cenām, kas ir augstākas par "cenu griestiem". 

Tās kompānijas, kas pārkāps šo liegumu, zaudēs piekļuvi apdrošināšanas pakalpojumiem, ko nodrošina arī lielākie kravas kuģu apdrošināšanas uzņēmumi pasaulē, piemēram, IG P&I.

Lai Krievijas naftas imports turpinātos, ir nepieciešamas vēl lielākas atlaides, norādījis kādas naftas pārstrādes kompānijas Ķīnā pārstāvis. "Bloomberg" vēsta, ka jau pašlaik Krievijas nafta uz Ķīnu tiek pārdota ar vidēji 25,5 dolāru par barelu lielu atlaidi.

Krievijas naftas uzņēmumiem ir izdevies novirzīt uz Āziju aptuveni miljonu barelu ikdienas eksporta, kas līdz kara sākumam tika nogādāts Eiropā. Lai noturētu eksporta plūsmu arī pēc decembra sankcijām, Krievijai jāatrod pircēji vēl 3,3 miljoniem barelu naftas un tās produktiem.

Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras viedokļa, šis uzdevums nav izpildāms, un Krievijai jau nākamā gada sākumā nāksies samazināt naftas ieguves apjomus. Marta beigās Krievijas naftas ieguves apjomi zaudēs līdz diviem miljoniem barelu naftas diennaktī, līdz ar to Krievijas naftas ieguves apjomi būs 20 gados zemākajā līmenī.