Šajos laikos vispārpieņemtās seksuālās normas diktēja garīgās dzīves pārstāvji, tādēļ par "normālām" seksuālajām praksēm tika pieņemtas tikai tās, kuru rezultātā radās jauna dzīvība. Laulības pārkāpšanas un nestandarta seksuālas darbības tika uzskatītas par netiklām un dažos reģionos tika sodītas pat ar nāvessodu.

Vissmagāk šajā vēstures posmā bija sievietēm. Nebija pieļaujams, ka viņas no dzimumattiecībām gūst baudu, tādēļ viņām savu seksualitāti nācies slēpt.

Guļamistabas "klasika" - misionāru poza

Pēc Baznīcas standartiem misionāru poza bija vienīgā akceptējamā mīlas prieku izpausme, jo tika uzskatīts, ka citas pozas var sašķobīt "dzimumu dabīgās varas pozīcijas". Vīrietim guļamistabā, tāpat kā citās dzīves jomās, bija jāsaglabā sava absolūtā varas pozīcija.

Erektilās disfunkcijas komisija

Ņemot vērā to, ka dzimumdzīves galvenā funkcija bija dzimtas turpināšana, gadījumi, kuros vīrietis nespēja "būt uzdevuma augstumos" tika uzskatīti par īpaši traģiskiem.

Šādos gadījumos esot izmantotas pat Baznīcas rīkotas "izmeklēšanas komisijas", kuras pārbaudījušas vīrieša mantības stāvokli. Ja pāra seksuālā dzīve nav bijusi iespējama, cilvēku laulību varēja arī šķirt.

Prezervatīvi no dzīvnieku zarnām un lina auduma

Pretēji populāram uzskatam, prezervatīvi nebūt nav jauno laiku izgudrojums. Cilvēki arī viduslaikos ir centušies izsargāties, tiesa, viņu izmantotie līdzekļi daudziem mūsdienās uzdzītu šermuļus - tie tika veidoti no rupja auduma un dažādu mājlopu iekšām, turklāt tika izmantoti vairākkārtīgi.

Lieki teikt, ka šādu līdzekļu izmantošana bija rūpīgi jāslēpj no reliģisko organizāciju pārstāvjiem, citādi mīlniekiem varēja draudēt nopietnas sankcijas.

Sievietes "labākais draugs" - maizes klaips

Lai arī pašapmierināšanās viduslaikos tika uzskatīta par briesmīgu grēku, tas tāpat neatturēja sievietes no savu seksuālo vajadzību apmierināšanas.

Lai arī bija pieejamas dažādas koka rotaļlietas, vēsturnieki apgalvojot, ka diezgan populāri bijuši arī dažādi pārtikas produkti, tostarp, cietas maizes klaips.

Aizliegtās atveres

Reliģisko pārstāvju acīs īpaši nevēlams ir bijis anālais un orālais sekss, jo šīs nodarbes pastāvēja tikai un vienīgi baudas gūšanai. Tā kā garīdznieku acīs dzimumdzīves galvenais uzdevums bija kas cits, šīs seksuālās prakses tika uzskatītas par īpaši smagu grēku. Kāda tajā laikā sarakstītā grāmatā, "Feodora kanonā", pat minēts, ka "sēklas ielaišana mutē ir lielākais no visiem iespējamajiem ļaunumiem".

"Senākās profesijas" pārstāvēm darba netrūka

Neskatoties uz to, ka lielākā daļa mūsdienās pieņemamo seksuālo prakšu viduslaikos tika uzskatītas par velnišķīgām, pilsētās plauka un zēla prostitūcija. Interesanti, ka arī Baznīca nebija nemaz tik barga pret "naktstauriņiem", taču ar vienu noteikumu - šīs dāmas drīkstēja darboties tikai bordeļu ietvaros. Šajos laikos uz "pašnodarbinātajām" skatījās ar samēra greizu skatienu.

Pastāvēja "pieņemamo pozu" tops

Lai arī garīdznieki bija noteikuši stingrus dzimumdzīves noteikumus, viņi nedzīvoja ilūzijās, ka laulātie visu dzīvi nodarbosies ar mīlas priekiem vienā pozā, tādēļ tika sastādīts seksuālo pozu "tops". Pirmajā vietā - Dievam tīkamākā poza, pēdējā - ne tik tīkamā.

1. "Misionāru" poza
2. Guļot uz sāniem
3. Sēdus
4. Stāvus
5. "Sunīšu" poza

Otrreizējā jaunavība

Tā kā par īpaši nozīmīgu sievietes dzīves daļu tika uzskatīta viņas "šķīstība", baznīca atsevišķos gadījumos atļāva dāmām atgūt savu zaudēto nevainību.

Lai panāktu šo brīnumu, sievietei bija kārtīgi jāizsūdz savi grēki, jāveic to nožēlošana un atlikušais mūžs jāpavada klostera sienās.