Var šķist, ka varmākas ir nezināmi cilvēki, kas negaidīti uzbrūk un nodara pāri bērnam, tomēr statistika skaidri norāda - visbiežāk bērnus seksuāli izmanto vai seksuālās darbībās iesaista bērnam labi pazīstami cilvēki. Tieši šī saikne, kas ir bijusi iepriekš, uzticēšanās, labs kontakts, ir tas, kas palīdz varmākam mazināt upura modrību, pārliecināt, ka notikušais nav nekas slikts, vai, ka informācijas izpaušanai par notikušo būs smagas sekas.
Pret bērnu šādos gadījumos tiek izmantotas dažāda veida manipulācijas - var tikt izdomāti iemesli, kāpēc notikušajam jāpaliek noslēpumā, var tikt izteikti draudi bērnam svarīgiem cilvēkiem, var tikt piedāvātas dažādas balvas par klusēšanu, vai arī tiek iedvesta doma, ka notikušais bijis domāts bērna izglītošanai.
VBTAI uzsvēra, ka seksuālajai vardarbībai ir daudz masku, kas palīdz to slēpt. Tomēr notikušā sekas var atstāt dziļu iespaidu uz visu tālāko dzīvi - sākot ar grūtībām emocionālajā, fiziskajā un kognitīvajā sfērā, veidojot dažāda veida neadaptīvas uzvedības formas, apgrūtinot komunikāciju un attiecību veidošanu, veicinot pārliecību, ka nevar uzticēties nevienam, kā arī radot vientulības sajūtu. Nereti bērni, kas piedzīvojuši vardarbību, var veikt paškaitējošas darbības, kā arī piedzīvot suicidālas domas, kas var novest arī pie pašnāvības mēģinājumiem.
VBTAI aicina ņemt vērā, ka tad, ja bērns piedzīvojis vardarbību, katra notikušā detaļas atstāstīšana veicina atkārtotas emocionālās traumas risku.
Lai novērstu bērna atkārtotu traumēšanu, vairumā Eiropas valstu darbam ar šiem gadījumiem ir izveidots un darbojas Bērna mājas modelis jeb "Barnahus".Tā ir bērnam piemērota vide, kurā visi iesaistītie speciālisti sapulcējas vienuviet, lai veiktu nopratināšanu, medicīnisko apskati un sniegtu nepieciešamo psiholoģisko atbalstu bērnam, kurš cietis no seksuālas vardarbības.