Mihailam Barišņikovam pasniedz karalienes Elizabetes II kronēšanas balvu

Barišņikovs apbalvojumu saņēmis no karalienes konsortes Kamillas rokām, apliecinot viņa nozīmīgo ieguldījumu baleta un dejas mākslā.

Mihails Barišņikovs mācījies Rīgas Horeogrāfijas skolā pie pasniedzējiem Ņinas Ļeontjevas un Jura Kaprāļa.

15 gadu vecumā iestājās Ļeņingradas A.Vaganovas vārdā nosauktajā horeogrāfijas skolā un mācījās pie pedagoga Aleksandra Puškina. Barišņikovs ieguvis divas zelta medaļas starptautiskos baleta konkursos – 1966. gadā Varnā un 1969. gadā Maskavā.

1974. gadā viesizrāžu laikā Kanādā Ļeņingradas Kirova vārdā nosauktā Operas un baleta teātra solists Barišņikovs palika Kanādā, vēlāk viņš pārcēlās uz ASV.

Pateicoties augstajam meistarības līmenim, viņš dejoja galvenās lomas 20. gadsimta vadošo horeogrāfu Bežāra, Petī un citu iestudējumos.

Barišņikovs kļuva par vienu no ievērojamākajiem baleta māksliniekiem ASV. No 1974. līdz 1978. gadam viņš dejoja "American Ballet Theater", 1978.–1979. gadā strādāja kopā ar Džordžu Balančinu "New York City Ballet", no 1980. līdz 1989. gadam viņš bija Amerikas Baleta teātra direktors, premjers un mākslinieciskais vadītājs, kur pats iestudēja baletus "Riekstkodis", "Dons Kihots", "Pelnrušķīte", "Gulbju ezers". No 1990. līdz 2002. gadam viņš vadīja trupu "White Oak Dance Project".

Barišņikovs filmējies kino, televīzijas filmās un programmās, piemēram, "Fiesta" (1972), "Baltās naktis" (1985), "Tā ir deja" (1985), "Dejotāji" (1988), "Dinozauri" (1990), "Doktora Ramiresa kabinets" (1991), seriālā "Sekss un lielpilsēta" (2003).

2015. gadā Barišņikovs spēlēja režisora Alvja Hermaņa iestudējumā "Brodskis/Barišņikovs" Jaunajā Rīgas teātrī.

Vēlāk uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves Baltijas pirmizrādi piedzīvoja režisora Roberta Vilsona un Barišņikova veidotā monoizrāde "Vēstule cilvēkam".