Eksperts par Polijā nokritušajām raķetēm: Pavasarī bija skaidrs, ka šādi incidenti var notikt

Pēc viņa paustā, tiklīdz incidents notika, bija skaidrs, ka šis gadījums nav viennozīmīgs. Ja, piemēram, trieciens būtu veikts pa kādu no militārajiem objektiem Polijas austrumu daļā, pie Ukrainas robežas, tad varētu pieņemt, ka tā tiešām ir Krievija.

Tā kā, visticamāk, raķete ir palaista no Ukrainas, Rostoka ieskatā, tas neietekmēs NATO dalībvalstu tālākās attiecības ar Ukrainu. Eksperts atzina, ka incidents ir traģisks, jo divi cilvēki ir zaudējuši dzīvību.

Tomēr jāņem vērā arī tas, ka šī gada pavasarī kļuva skaidrs, ka karš tik ātri nebeigsies un kaut kāda veida incidenti varētu notikt.

"Būtiski ir tas, ka gan Polija, gan NATO ir ieinteresēti nepieļauj, ka šis incidents eskalētos tiešākā NATO iesaistē Ukrainā notiekošajā karā. Pamatlietas šajā konfliktā paliek nemainīgas - Ukrainas spēkiem iet labāk nekā Krievijas bruņotajiem spēkiem. Ukraina pakāpeniski atkaro īslaicīgi okupētās teritorijas un NATO valstu mērķis ir Ukrainai šajā procesā palīdzēt, vienlaikus tieši neiesaistoties karā," sacīja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.

Taujāts, ko dotu, ja Polija ierosinātu NATO līguma 4. pantu, kas paredz alianses dalībvalstu konsultācijas, Rostoks atzīmēja, ka, iespējams, pašreizējā situācijā konsultācijas varētu arī nebūt nepieciešamas, jo šķiet, ka tā ir bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, kas nokritusi Polijas teritorijā.

Viņš pieļāva, ka ar to varētu arī šo incidentu slēgt, bet tikpat labi Polija varētu to izmantot, lai kopā ar citām alianses dalībvalstīm apspriestu būtiskus jautājumus, piemēram, vajadzību pēc lielāka skaita pretgaisa aizsardzības sistēmu pierobežas rajonos vai lielāku sabiedroto iesaisti, stiprinot iedzīvotāju drošību pierobežas reģionos.

Runājot par to, kāda palīdzība Ukrainai varētu būt nepieciešama, Rostoks uzsvēra, ka par reālajām Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām nav zināms pietiekami daudz un tam ir pamatoti iemesli. Jautājumu par militārās palīdzības sniegšanu daļa ir publiska, bet daļa nav zināma.

"Ukrainai ir vajadzīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, neskatoties uz to, ka kopumā Ukrainas pretgaisa aizsardzības vienības darbojas efektīvi. Visticamāk, ilgi Krievija tā vairs nevarēs turpināt.

Krievija ar raķešu uzbrukumiem cenšas iznīcināt Ukrainas kritisko infrastruktūru, bet otrs mērķis ir panākt, lai Ukrainai beidzas pretgaisa aizsardzības raķetes, tāpēc Rietumvalstu uzdevums ir nodrošināt, lai Ukrainai tās nebeigtos," teica Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.

Viņš uzsvēra, ka arī pie pašreizējā spēku izkārtojuma Ukrainai veiksmīgi izdodas virzīties uz priekšu, atkarojot teritorijas. Rostoks pieļāva, ka ziema Ukrainas bruņoto spēku ātrumu nemazinās. Savukārt, ja mēģina prognozēt nākamos mēnešus, aukstais laiks daudz bīstamāks būs Krievijas karavīriem.

"Krievijas karavīru stāvoklis būs nožēlojams, jo ukraiņi ir krietni motivētāki un viņi būs arīdzan labāk aprīkoti un apgādāti. Tāpēc ir jānodrošina Ukrainai iespējas turpināt izdarīt sistemātisku spiedienu uz Krievijas bruņotajiem spēkiem," sacīja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.

Kā vēstīts, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien paziņoja, ka sprādziens Polijā, visticamāk, bija Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbības rezultāts. Viņš norādīja, ka nav nekādu pazīmju, ka Krievija gatavo militāras uzbrukuma darbības pret NATO.

Stoltenbergs arī uzsvēra, ka incidenta dēļ NATO dalībvalstis negrasās iedarbināt NATO līguma 4. pantu. NATO līguma 4. pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem, ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Pēc Stoltenberga teiktā, NATO dalībvalstis paudušas stingru atbalstu savai sabiedrotajai Polijai un izteikušas visdziļāko līdzjūtību par traģisko cilvēku bojāeju raķetes sprādzienā.

Iepriekš Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka, visticamāk, ciematam pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.