"Es satiku slepkavu! Viņš gribēja nogalināt mani un manus bērnus!" Autovadītājas stāsts par avāriju Siguldas novadā (7)

"Šis vakars bija pilnīgi citādāks, nekā es biju iztēlojusies! Es satiku slepkavu! Viņš gribēja nogalināt mani un manus bērnus! Viņš bija pie stūres, es arī. Tikai es biju skaidrā un braucu, ievērojot noteikumus apdzīvotā vietā, viņš - lidoja ar promilēm!

Kā ierasts, paņēmu bērnus no treniņiem un pēc 18.00 braucām mājās no Siguldas uz Inčukalnu. Vakaros tumsā braucu pa šoseju, jo nepatīk satikt dzīvniekus uz lauku ceļiem, šovakar domāju: kāda starpība, kur braucu uz 70 km/h - caur Stīveriem vai pa šosejas bedrēm. Un tā es braucu…

Stīveros liels līkums ir, braucu ap 55 km/h, tūlīt Stīveri beidzas, domāju, uzņemšu ātrumu pēc tam. Pavisam tuvu aizmugurē man nepacietīgs "bembis", es turpinu braukt "lēni", jo apdzīvota vieta vēl nav beigusies. Un tad redzu, ka pretī līkumā lielā ātrumā nesas auto.

Bāc, viņš brauc taisni! Negriež līkumā! Viņš manā joslā! Man pretī brauc! Bērni!!!

Rauju pa labi grāvī, skaļš bummmm - trakais man sānā iebrauca, iemeta manu auto laukā, laikam ar savu priekšējo riteni norāva man aizmugurējo riteni. Karuselis.

Attopamies - salonā deg gaismas, viss mirgo, panelis kliedz: avārijas režīms, sānu "airbagi" izsprāguši.

Rūdolfs kliedz - kas notika, kas notika?!

Apbrīnoju Amandas mieru - nomierināja brāli, izkāpa no auto, dabūja brāli ārā, kaut pasažieru puse bija uz augšu, jo šofera pusē nolauzts ritenis, durvis smagas. Abi ir ārā, es ar kaut kā tieku, nezinu kā, bet durvis dabūju vaļā, pēc tam gan tās vairs nebija kustināmas…

Slepkava ar auto, atsitoties pret manu auto, ietriecās man aizmugurē braucošajā "bembī", kurā bija jauna sieviete ar divgadīgu bērnu!

Paldies Dievam, viņām viss ok, kaut auto priekša sašķaidīta!

Es izrāpos no grāvja, nāk pretī streipuļojošs cilvēks un saka, ka esot vainīgs! Es sāku uz viņu kliegt, vai viņš ir piedzēries? Vai gribēja nogalināt mani un manus bērnus?! Klusē…

Amanda sazvanīja tēti Uldis, viņš bija tikai dažus km mums priekšā! Ātri bija klāt. Apstājās pārsteidzoši daudz mašīnu! Prasīja, kā palīdzēt! Paldies!

10 minūtes pēc avārijas garām brauca sens draugs, paņēma manus nosalušos bērnus pie sevis uz Allažiem, pabaroja viņus. Pēc tam atveda bērnus atpakaļ, kad ātrie atbrauca - atrādīt dakteriem. Nozīmīgu sūdzību nebija.

Pēc kāda laika atbrauca mans brālis Jurģis, paņēma bērnus, aizveda mājās. Mēs ar otru cietušo sievieti vēl kādas trīs stundas sēdējām tumsā, sildījāmies vīru busos, salām ārā, dodot policijai liecības, gaidot, kad visus papīrus sarakstīs.

Pusnaktī vīrs mani veda uz Gaiļezera slimnīcu - sirdsmiera dēļ galvu pārbaudīt. Ar "airbagu" pamatīgu bliezienu pa galvas sānu dabūju, dulla galva. Paldies Dievam, viss labi! Bet daktere teica - turpmākās dažas dienas būs grūtas. Kad pāries šoks un muskuļi atlaidīsies. Es jau tagad sāku just muguru, sprandu un vietas, kur drošības josta iet pāri ķermenim.

Rūdolfs astoņu gadu vecumā automašīnā sēž lielajā autosēdeklī ar sānu un galvas balstiem. Tādā, kas līdz 150 cm garumam paredzēts. Grib sēdēt bez sēdekļa, protams! Neviens taču 2.klasē vairs nesēž autosēdeklī! Bet es kategoriska - aizmugurē siksna bez sēdekļa viņam iet pāri kaklam! Un tas izglāba viņa galvu šodien! Jo sānu "airbagi", kā izrādās, nav tik zemu, lai pasargātu viņa zemās galvas triecienu pret durvīm, logu vai uz otru pusi. Viņa autosēdekļa galvas balsti gan viņu pasargāja!

Ja viņš nesēdētu autosēdeklī... Tagad tikai noskrāpēts vaigs…"

Valsts policija konstatēja, ka automašīnas Volkswagen vadītājs bija vadījis transportlīdzekli būdams 1,96 promiļu reibumā, kā arī braukšanas laikā bija izmantojis viedierīci. Valsts policija uzsāka trīs administratīvā pārkāpuma procesus – par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, braukšanu alkohola reibumā un par viedierīces izmantošanu braukšanas laikā.