Latvijā ir gandrīz 12,5 tūkstoši upju, taču tikai trešdaļa no tām ir labā ekoloģiskā stāvoklī. Upju veselību ietekmē dažādi faktori – ūdens piesārņojums, kas veicina eitrofikāciju jeb ūdens aizaugšanu, dažādu veidu šķēršļi un upju pārveidošana, pārzveja un klimata pārmaiņas. Viens no vienkāršākajiem un vislabākajiem veidiem, kā palīdzēt upju ekosistēmām atjaunoties, ir novecojušo un nefunkcionālo šķēršļu nojaukšana. Atjaunojot brīvi plūstošas upes, ieguvēji būs gan cilvēki, gan daba, portālam "Apollo.lv" pauž Pasaules Dabas fonda pārstāvji.
Lai gan 71 % no mūsu planētas sedz ūdens, tikai aptuveni 3 % no tā ir saldūdens, turklāt mazāk kā 1 % no pasaules saldūdens ir viegli pieejams un izmantojams cilvēku vajadzībām. Tāpēc šī nelielā, bet nozīmīgā saldūdens daļa ir jāpasargā no jebkāda veida piesārņojuma un citas negatīvās ietekmes.
Kā veidojas šķēršļi uz upēm?
Latvijā uz upēm ir vairāk nekā 1200 aizsprostu, no kuriem daļa būtu potenciāli nojaucami. Aizsprosti veidojas gan dabiskā ceļā, gan arī tiek mākslīgi izveidoti. Pie dabiski veidotiem aizsprostiem minami bebru dambji, kritušo koku sanesumi upēs un arī ūdenskritumi. Mākslīgie aizsprosti ir cilvēku roku darbs – hidroelektrostacijas, dzirnavu dīķi, nepareizi veidotas caurtekas, kā arī cilvēku izveidotas peldvietas un citām vajadzībām paredzēti uzpludinājumi.
Lai arī pie aizsprostiem cilvēki bieži vien jau ir pieraduši un uzskata tos par neatņemamu ainavas sastāvdaļu, tomēr upei tas ir kā trombs, kas nosprosto tās asinsriti un pasliktina tās veselību.
Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena stāsta: "Jau gadsimtiem ilgi cilvēki pārveido upes savām vajadzībām, nedomājot par to, ka kaitējums, kas tiek nodarīts dabai, ir daudz lielāks nekā ieguvums cilvēkam. Mums ir jāspēj skatīties uz dabas resursu izmantošanu ilgtermiņā, paredzot un savlaicīgi novēršot mūsu rīcības izraisītās sekas."