Kā vēl vienu problēmu politiķis saskata to, ka Eiropa propagandas karā Krieviju uzvar savās mājās, bet to nevar teikt par visu pārējo pasauli, kur naratīvu cīņā ar Krievijas režīmu nereti tiekot zaudēts. Viņaprāt, ES būtu nepieciešama agresīvāka politika "savas vēsts" izplatīšanai pasaulē.
Gluksmana vērtējumā, Krievijas informācijas operācijas un to radītās problēmas ir visās ES valstīs, bet jautājums ir, cik daudz katra no tām to apzinās. Viņaprāt, dažādas ES struktūras un arī valstis atsevišķi zina daudz par Krievijas ietekmi, taču trūkst savstarpējas sadarbības, līdz ar to neseko Krievijas darbību efektīvi atmaskojumi.
Tāpat esot jāatzīst, ka ES nav viengabalainai un dažādām valstīm ir dažādas intereses, kas kavē efektīvāku pretdarbību.
Savukārt cita Francijas deputāte Natālija Luiso (Renew) pauda viedokli, ka Rietumu kļūda izrādījās pieņēmums, ka pēc PSRS sabrukuma sāksies "pilnīgi jauna vēsture" ar jaunu Krieviju, ar ko var sadarboties uzņēmējdarbībā, caur kuru tā kļūtu arvien "normālāka un normālāka". "Tā izrādījās kļūda," atzina politiķe.
Viņas skatījumā, Krievijai pašlaik notiekošajā karā ir jātop pilnībā sakautai un līdz ar to novājinātai, jo tikai tā viņa redz iespējas šajā valstī ienākt demokrātijai. Vienlaikus esot jānotiek revolūcijai Eiropas cilvēku prātos, lai zustu ilūzijas gan par Krieviju, gan par Ķīnu.
Savukārt ES, politiķes redzējumā, vajadzētu būt "otrajam militārajam spēkam pasaulē", taču tā tāda nav, jo valstis nepietiekami sadarbojas un kopīgajā darbībā nav pietiekami efektīvas, līdz ar to pamata smagumu, palīdzot karā Ukrainai, iznes ASV.