Trakumsērga

Šajā gadījumā lielākā daļa vakcīnu, kas palīdz cilvēku veselībai, netiek izmantota cilvēkiem. Tās lieto dzīvniekiem, kuriem ir risks pārnēsāt šo slimību un inficēt cilvēkus, kad tiem ir iekosts.

Lai gan trakumsērga joprojām ir drauds dažās pasaules daļās, daudzās valstīs ir izstrādātas stabilas vakcinācijas un slimības izsekošanas programmas.

"Latīņamerikā ir viena no pasaulē labākajām trakumsērgas apkarošanas programmām. Meksikā mani sešu gadu vecumā sakoda ar trakumsērgu slims suns. Viņi noķēra suni, kas pēc pāris dienām nomira, un tāpat būtu bijis ar mani, ja es nebūtu vakcinēts," saka epidemiologs Nahera.

Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti (pa vienam gadījumam gadā) 1993., 1996. un 2003. gadā. Pēdējais gadījums noticis 2019. gadā - Daugavpilī no trakumsērgas mirusī sieviete bija inficējusies, kad viņu kādā Āzijas valstī sakoduši suņi.

Savukārt pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas. Latvijā galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā bija lapsas un jenotsuņi, no kuriem inficējas mājdzīvnieki (suņi, kaķi, mājlopi u.c.), liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.