Bakas

Viņš bija novērojis, ka govju slaucējas, kuras noķērušas "govju bakas" (vieglāku slimības formu), esot ieguvušas imunitāti pret bakām. Dženers nolēma uz kāda astoņus gadus veca zēna pamēģināt vakcīnu, kurā izmantoti slaucēju "govju baku" paraugi. Pēc tam, kad Dženers pakļāva zēnu bakām un viņam neradās nāvējošās slimības simptomi, viņš saprata, ka ir izstrādājis veidu, kā apturēt šo slimību.

Lai gan Dženera eksperiments bija neētisks, vērtējot pēc mūsdienu standartiem, tomēr tas kļuva par ļoti svarīgu atklājumu. Bakas tolaik cilvēkiem bija nāvējošas aptuveni 30% no inficēšanās gadījumiem.

Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā šī nāvējošā slimība bija nogalinājusi milzīgu skaitu pamatiedzīvotāju pēc tam, kad Eiropas kolonisti ieveda bakas un citas jaunas slimības šajos kontinentos. Pēc Dženera vakcīnas izveidošanas to vispirms sāka izmantot Spānija, lai potētu cilvēkus visā impērijā. Vēlāk vakcinēties sāka arī briti un ASV iedzīvotāji.

"Līdz 20. gadsimta vidum, tūlīt pēc Otrā pasaules kara, pasaules valstis nodomāja: "Kāpēc mēs vienkārši neatbrīvojamies no bakām?" saka Nahera. "Un tā viņi pielika pūles kā nekad iepriekš." Šī globālā kampaņa noveda pie tā, ka bakas līdz 1979. gadam bija jau izskaustas.