Kāpēc Brīvības gatvē tiek zāģēti koki? Skaidro Rīgas dome

Kāds varbūt zin kāpēc uz Brīvīvas gatves koki tiek zāgēti nost? pic.twitter.com/bV1epjGURs

— Kaspars Škinčs (@kasparsskincs) November 8, 2022

Rīgas dome skaidro, ka Brīvības gatvē tika izzāģēti nokaltušie koki. 

Labdien! Šajā vietā tika izzāģēti nokaltušie koki. Rīgā šoruden turpinās arī dižstādu stādīšana ielās dažādās apkaimēs https://t.co/B2aWhYvkIZ

— Rīga (@RigasDome) November 8, 2022

Šoruden galvaspilsētā turpinās nokaltušo un citādi bojāto koku izzāģēšana. Departamenta speciālisti veic koku apsekošanu un apkopo iedzīvotāju ziņojumus, bet pēc tam tiek saņemtas ciršanas atļaujas un šie koki, ja nav atzīti par bīstamiem, tiek pakāpeniski nozāģēti. Savukārt, ja tiek konstatēti bīstami koki vai zari, tad informācija nekavējoties tiek nodota līgumuzņēmumam steidzamai darbu izpildei.

Tāpat katru gadu pilsētas apstādījumos tiek veikta koku vainagu kopšana, kas nozīmē veselu pasākumu kopumu: vainagu pacelšanu vai samazināšanu, zaru īsināšanu pie ceļa zīmēm, ēkām, māju jumtiem, ielu apgaismojuma, nokaltušu, blīvi saaugušu, slimību bojātu, ar stumbru vāji saistītu zaru likvidēšanu, vainagu retināšanu un vēl citus darbus.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šoruden turpinās dižstādu stādīšanu dažādās galvaspilsētas apkaimēs. Šī gada pavasarī departaments publiskajos apstādījumos iestādīja 89 dižstādus, bet oktobra otrajā pusē plānots iestādīt vēl 67 kokus. Stādi tiks piegādāti no audzētavas Vācijā. Plānots iestādīt dažādu sugu liepas, ozolus, kļavas, zirgkastaņas, pīlādžus, melnās papeles un dekoratīvās ābeles.

Pērn departaments ielu apstādījumos iestādīja 170 jaunus dižstādus - 23 Holandes liepas, 85 sarkanās kļavas, 43 purva ozolus, sešus parastos ozolus, desmit sarkanos ozolus un trīs Japānas katsuras.

Pēc iestādīšanas dižstādus īpaši pieskata vismaz desmit gadus. Sākumā lielu vērību velta laistīšanai un mēslošanai, katru otro gadu notiek vainagu veidošana. Departamenta speciālisti kokus apseko vairākas reizes gadā, vērtējot to attīstību un augšanas apstākļus. Ja šo desmit gadu laikā koku attīstības temps ir lēnāks, nekā tam vajadzētu būt, speciālisti meklē cēloņus un cenšas kokiem palīdzēt. Pēdējos trīs gadus ir sākta koku augšanas apstākļu uzlabošana, veicot papildus piebarošanu ar sijātu kompostu, bioloģiski aktīvajām vielām un lēnas iedarbības mēslojumu.