Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Aktieris Ģirts Krūmiņš atzīstas, ka bijis smagi pašam pieņemt to, ka ir homoseksuāls

Raksta foto
Foto: Zane Bitere/LETA

Aktieris Ģirts Krūmiņš, viesojoties raidījumā "Kad viņas satiekas", atklāj iemeslu, kāpēc izlēmis aiziet no teātra, un ka tagad dzīvo Kuldīgā. Sarunā viņš atklāti runā arī par homoseksualitāti.

Kuldīgu viņš izvēlējies, jo sen jau par to domājis. Viss "salicies pa plauktiņiem" īstajā laikā un vietā. Nobriestot pārmaiņām, nācis arī piedāvājums - dzīvoklis Kuldīgā. Pārvācies teju vienas dienas laikā. 

Atbildot, kas bijis pamudinājums pārmaiņām, pametot teātra štata vietu un pārvācoties uz citu pilsētu, viņš saka: "Es vēlējos būt brīvs. Es nevaru sevi apmānīt un pakļauties, esot repertuāra teātrī. Es to vairs nevarēju." Grūti bijis arī tas, ka kāds bez piekrišanas var noteikt dzīvi.

Viņš arī komentēja lēmumu aiziet no Jaunā Rīgas teātra: "Tas bija apzināts lēmums, tas nebija spontāns." Lēmums briedis apmēram četrus gadus.

Teju pirms trīs gadiem Krūmiņš atklāja, ka ir partnerattiecībās ar vīrieti. Visgrūtāk viņam bijis pieņemt pašam sevi: "Tas ir izdzīvošanas instinkts. Ja es gribu izdzīvot un dzīvot, man sevi ir jāpieņem." Viņš uzskata, ka cilvēks nevar dzīvot šai pasaulē, noliedzot pats sevi. 

"Slēpjot vai apspiežot savas emocijas pret sevi, agri vai vēlu tas eksplodēs, tā ir kā pašnāvība. Es sapratu, ka man nav variantu un man sevi ir jāpieņem.

Neatceros, ka kāds man būtu pateicis kaut ko par šo tēmu. Lielākie dialogi man bijuši pašam ar sevi manā galvā. Piemēram, iedomas, ko par mani padomās."

Vaicāts, vai atminas, cik gadu vecumā sākušies dialogi pašam ar sevi par savu esību, viņš teic: "Pārejas vecums. Tad, kad es atbraucu uz Rīgu no Pļaviņām mācīties. Tas bija vienkārši ārprāts, es nesapratu, kas es esmu. Jutos tik ļoti apmaldījies.

Tā ir visšausmīgākā sajūta, ka tu nezini, kas ar tevi notiek."

Viņš arī bija atklāts, sakot, ka laikā, kad bijis sevis meklējumos, nav bijis atbalsta pleca: "Jāatzīst, ka tāda atbalsta man nav bijis. Teātris bija mans atbalsts. Varbūt arī labi, es nezinu... Man nebija tāda cilvēka, pie kura var atnākt un izrunāties."

Savulaik Krūmiņš atzinās, ka  viņa mamma nav pieņēmusi dēla orientāciju. "Kopš pirms daudziem gadiem viņai pateicu, kā ar mani ir, cerēju uz atbalstu, bet nesaņēmu to."

Vairāk skaties 1188.lv.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu