Dzīves dārdzības dēļ pēdējā mēneša laikā iedzīvotāji visbiežāk ierobežojuši izklaidi un ēšanu ārpus mājas

Aptaujā secināts, ka pagājušā mēneša laikā 42% iedzīvotāju ir ierobežojuši tēriņus dažādu kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšanai, kamēr 41% ierobežojis tēriņus ēdiena pasūtīšanai vai ēšanai ārpus mājām, kas sevišķi aktuāli bijis iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 39 gadu vecumam.

Vienlaikus 35% respondentu atlikuši došanos ceļojumā, 32% atteikušies no jauna apģērba iegādes, 31% samazinājis elektrības patēriņu mājsaimniecībā, bet 13% ierobežojuši mājokļa apsildes izdevumus.

Tāpat 28% respondentu pēdējā mēneša laikā atlikuši mājokļa remontu vai mēbeļu iegādi, 25% atlikuši uzkrājumu veidošanu, savukārt 23% ierobežojuši izdevumus hobijiem un transportam.

Pēc aptaujas datiem, 15% dzīves dārdzības dēļ atlikuši dažāda veida ārstniecības izdevumus, piemēram, operācijas, izmeklējumus vai ārsta vizītes, bet 6% atlikuši arī medikamentu iegādi.

Vienlaikus 15% respondentu atlikuši izdevumus, kas saistīti ar sevis pilnveidošanu, piemēram, kursu vai apmācību apmeklēšanu un ar izglītību saistītus tēriņus.

Aptaujā arī secināts, ka 15%, paredzot dzīves dārdzības pieaugumu, ir iegādājušies nepieciešamās preces, kamēr to cenas nav kāpušas vairāk, bet 5% ierobežojuši bērnu ārpusskolas aktivitāšu apmeklējumu, tostarp šī problemātika aktuāla bijusi Latgalē un Pierīgā dzīvojošām sievietēm vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 350 eiro.

Aptaujas dati liecina, ka ir arī tāda sabiedrības daļa, proti, 16%, kuriem izdevumu ierobežošana aizvadītā mēneša laikā nav bijusi aktuāla. Visbiežāk šādu viedokli pauduši vīrieši vecumā no 18 līdz 29 un 50 līdz 59 gadiem, kuri pelna vairāk par 1500 eiro mēnesī.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju izdevumu ierobežošanu dzīves dārdzības kompensēšanai banka "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2022.gada oktobra vidū, tiešsaistē aptaujājot 1008 cilvēkus Latvijā.