Džuljeta: "Lai pūš, kam pūšas, vismaz zinu, ka rīts!"
Dita: "Lapu pūtēji nav vēl nervā krituši, bet zāles pļāvēji vasarā sešos no rīta pie loga gan ir!"
Ieva: "Mani vispār šausmina, kā šķietami normāli cilvēki īpaši vasarās gānās “feisbukos” par agro rītu zāles pļāvējiem. Pamodināti, saproties, esot, kādas šausmas.
Bet jūs, pilsētas kundziņi, pamēģiniet vienreiz paši zāli papļaut vienos dienā, saulē, 32 grādos!
Varbūt es vienkārši no laukiem, pati esmu gan pļāvusi, gan lapas grābusi, gan sniegu šķūrējusi. Zinu, ka ar šitiem darbiem bez rokām var palikt. Tāpēc es atbalstu jebko, kas cilvēkiem, kas slauka un tīra, padara dzīvi vieglāku."
Lapu pūtēja komentārs
Lapu pūtēji parkos un pie mājām runāties pārāk nevēlas – kāpēc radīt sev liekas problēmas. Ar kādu lapu pūtēju izdevās parunāties, un viņa galvenais novēlējums visiem dusmīgajiem bija tāds:
“Uztais’ eksperimentu. Viens no viena gala ar grābekli, otrs ar pūtēju. Paši redzēs, kam ies ātrāk.”
Pārsvarā gadījumu kaudzē sapūstās lapas tiek uzreiz savāktas, bet tas ir atkarīgs no transporta un citiem aspektiem.
Par agro rūcināšanu mans konsultants noplāta rokas – tāds ir darba laiks. Turklāt, ne vienmēr lapu pūšana notiek rīta agrumā. Sētniekiem un firmām, kas uzkopj teritorijas, parasti ir vairāki objekti, un tad sanāk, pa pie vienas mājas lapu pūšana varbūt arī sākas pēc sešiem no rīta, bet citur – pusdienlaikā un vakarā.
Runājot par normām, nodedzināmo benzīnu, par to, ka jāpūš tāpēc, ka jāpūš, pat ja viss tīrs, lapu pūtējs saka – muļķības. Turklāt ne vienmēr lapu pūtēju darbu regulē pašvaldības. Dažos gadījumos tie ir atbildīgie par parkiem, dažos – uzņēmumi, kuri pieņēmuši viņus darbā par sētniekiem, piemēram, skolas, dažos – dažādas biedrības, kas pārvalda konkrētus īpašumus.
Jāpiebilst, ka daudzi uzņēmumi šobrīd iespēju robežās maina ar benzīnu darbināmos lapu pūtējus uz elektriskajiem – tie ir ievērojami vieglāki, ērtāki un – labā ziņa ir klāt! - arī klusāki.