Lapu pūtēji vai zāles pļāvēji – kas pilsētnieku modina skaļāk un tracina vairāk? (7)

Kara cirvi vicinot

Ilze: "Es vakar vai aizvakar gandrīz izgāju ar kara cirvi! Beidzot noliku gulēt zīdaini. Un tas mauķis ar savu pūtēju izgāja pūst. Nu vāks. Vienkārši vāks. Ja vēl ietvi pūstu vai ko un pēc tam savāktu ķerrā. Nē, kā tāds Suns Funs ar vēju pa zālienu izpūta "taciņu" un aizgāja. Un es netiku pie savas kafijas. Pēc kārtējās mazgulētās nakts."

Egils: "Traucē un tracina, jo, piemēram, Āgenskalna priedēs tagad katru rītu un arī pa dienu ir tas troksnis. Katru rītu pašvaldības pūtējs pūš zem viena ozola, nākamajā dienā atkal turpat, acīmredzot budžetu apgūdams.

Rudens Pārdaugavā ir pārvērties par vienu vienīgu troksni.

Automašīnām taču nav atļauts bez trokšņa slāpētāja vizināties pa ielām, bet te nekādas regulācijas nav."

Aija: "Besī! Īpaši gadījumos, kad tiek nelietderīgi izmantoti visi resursi – gan cilvēks, gan tehnika.

Stāv vecis un minūti spītīgi pūš uz vienu asfaltam pielipušu lapiņu, lai gan kokā vēl pāris tūkstoši.

Ir jau arī tie, kas ar nereāli jaudīgu un skaļu verķi mazā dārziņā cītīgi nopūš zālāja auglīgo virskārtu kaimiņu logos."

Pūtiens sākas 6.20. Dievs, apžēlojies!

Laura: "Pretējās mājās sētnieks ir cīrulītis un to pūtienu sāk 6.20! Dievs, apžēlojies! Rīta klusumā skan labi, gulēt nesanāk pat ar ausu aizbāžņiem. Mans sapnis ir kā filmu laupītājam no "Oušena bandas" strauji piebraukt ar moci, izraut tam mērkaķim to nolādēto putekļusūcēju no rokām un aiztraukties tālēs, kur es šo ierīci lēni un nāvīgi sadalītu mazos gabaliņos...

Trakākais, ka šis cilvēks pūš arī visu vasaru.

Putekļus, smiltis, benčikus vai lielo tukšumu - visu bezjēdzīgi iepūš tuvējos krūmos, nevis uzslauka. Rezultātā krūmi pilni ar izsmēķiem un citiem sīkiem mēsliem. Toties visa iela laicīgi pamodusies un cilvēkam gandarījums!"

Ingmāra: "Patiesībā ko stulbāku un pie viena arī nelietderīgāku no mūsu pilsētvidē pielietotās tehnikas iedomāties ir grūti.

Lappūši nokaitina pat vismierīgākos cilvēkus: tos, kurus nespēj izbesīt ne sveši suņi, ne cigarešu dūmi, ne auto darbināšana zem loga, kad tu tieši vēdini, - bet jā, lappūši to spēj!

Un troksnis ir viens, pamanāmākais aspekts; bet tās visas, sacīsim delikāti, daļiņas, kas iet pa gaisu, ja šo lieto īsteni sausā laikā arī pavasaros, vasarā? Tās parādiet kādam dakterim!"

Sintija: "Ja ir lapas, es saprotu: nu ir ar tādu lielu fēnu viņas vieglāk dabūt vienā kaudzītē. Bet kādreiz paskaties un totāli nav skaidrs: ko tas cilvēks tur pūš uz asfalta? Ne tur lapu, ne kā! Kaut kāda darbības imitācija, nezinu, benzīns jānodedzina vai vienkārši savs laiks tur jāatstāv tajā kvadrātmetrā, tā truli rūcinot?"

Inga: "Es nesaprotu, kādēļ tie parādījušies tagad, kad visā pasaulē runā par zaļāku dzīvesveidu. Turklāt sapūstās lapas vējš ātri vien pārkārto savām vēlmēm atbilstoši."

Ausma: "Tracina tā bezjēdzība, un žēl koku un zemsedzes."

Ilze: "Manuprāt, lapu pūtēji tiek izmantoti nepareizajam nolūkam. Tie noder, lai izpūstu lapas un citus gružus no šaurām spraugām, pažobelēm, kur cilvēks ar slotu vai grābekli netiek klāt. Bet pilsētas ielas pūst ar to stobru neredzu nekādu jēgu. Troksnis, degvielas patēriņš, smaka, un visas lapas pa gaisu. Atbalstu sētnieku ar slotu un grābekli. Tāpat kā vasarā zāles pļāvēju ar izkapti, nevis skaļo trimmeri. Nav jau iebildumu pret jaunām tehnoloģijām, bet trokšņa pilsētā jau tāpat ir par daudz. Kāpēc to vēl vairot?"

Lai pūš, kam pūšas!

Maija: "Pūtēji parasti man netraucē. Tā skaņa ir labāka nekā tā mironīgi spocīgā dzelzs lapu grābekļu strīķēšana pret asfaltu agros miglainos rudens rītos. Ja sētnieks vai sētniece ir īpaši kārtīga vai lēna, tad skaņa ir tik monotona un ilgstoša, ka gribas teikt: nu taču saņemies, uzvara ir tuvu! Tāpēc lai jau pūš, ja ir ar ko. Lapu savākšana nav nekāda izklaide, bet gan nogurdinošs pasākums."

Viesturs: "Man personīgi netraucē, un es arī saprotu, ka pūst ir ātrāk nekā grābt."

Rihards: "Ha, es pats pūšu lapas no lieveņa. Ar putekļusūcēju. Pārspraužu trubu no priekšējā cauruma uz pakaļējo un viens divi, nav jāvico ar slotu, ātri un kvalitatīvi!"

Džuljeta: "Lai pūš, kam pūšas, vismaz zinu, ka rīts!"

Dita: "Lapu pūtēji nav vēl nervā krituši, bet zāles pļāvēji vasarā sešos no rīta pie loga gan ir!"

Ieva: "Mani vispār šausmina, kā šķietami normāli cilvēki īpaši vasarās gānās “feisbukos” par agro rītu zāles pļāvējiem. Pamodināti, saproties, esot, kādas šausmas.

Bet jūs, pilsētas kundziņi, pamēģiniet vienreiz paši zāli papļaut vienos dienā, saulē, 32 grādos!

Varbūt es vienkārši no laukiem, pati esmu gan pļāvusi, gan lapas grābusi, gan sniegu šķūrējusi. Zinu, ka ar šitiem darbiem bez rokām var palikt. Tāpēc es atbalstu jebko, kas cilvēkiem, kas slauka un tīra, padara dzīvi vieglāku."

Lapu pūtēja komentārs

Lapu pūtēji parkos un pie mājām runāties pārāk nevēlas – kāpēc radīt sev liekas problēmas. Ar kādu lapu pūtēju izdevās parunāties, un viņa galvenais novēlējums visiem dusmīgajiem bija tāds:

“Uztais’ eksperimentu. Viens no viena gala ar grābekli, otrs ar pūtēju. Paši redzēs, kam ies ātrāk.”

Pārsvarā gadījumu kaudzē sapūstās lapas tiek uzreiz savāktas, bet tas ir atkarīgs no transporta un citiem aspektiem.

Par agro rūcināšanu mans konsultants noplāta rokas – tāds ir darba laiks. Turklāt, ne vienmēr lapu pūšana notiek rīta agrumā. Sētniekiem un firmām, kas uzkopj teritorijas, parasti ir vairāki objekti, un tad sanāk, pa pie vienas mājas lapu pūšana varbūt arī sākas pēc sešiem no rīta, bet citur – pusdienlaikā un vakarā.

Runājot par normām, nodedzināmo benzīnu, par to, ka jāpūš tāpēc, ka jāpūš, pat ja viss tīrs, lapu pūtējs saka – muļķības. Turklāt ne vienmēr lapu pūtēju darbu regulē pašvaldības. Dažos gadījumos tie ir atbildīgie par parkiem, dažos – uzņēmumi, kuri pieņēmuši viņus darbā par sētniekiem, piemēram, skolas, dažos – dažādas biedrības, kas pārvalda konkrētus īpašumus.

Jāpiebilst, ka daudzi uzņēmumi šobrīd iespēju robežās maina ar benzīnu darbināmos lapu pūtējus uz elektriskajiem – tie ir ievērojami vieglāki, ērtāki un – labā ziņa ir klāt! - arī klusāki.