"Man jau jumts aizbrauca. Esmu nogalinājis tik daudz civiliedzīvotāju." Žurnālisti publicē jaunus faktus par krievu zvērībām Bučā (10)

Žurnālisti ir izpētījuši simtiem stundu ilgu videonovērošanas kameru ierakstu, pārtvertās Krievijas telefonsarunas un izveidojuši 3D modeli, kurā rekonstruēta Krievijas operācija Bučas "attīrīšanai".

Izmeklēšanas autori apgalvo, ka Krievijas armija pilsētā veikusi mērķtiecīgu filtrēšanu, ejot no mājas uz māju, identificējot potenciālos draudus un meklējot aizdomīgus iedzīvotājus no Krievijas specdienestu izveidotajiem sarakstiem. Tos, kurus turēja aizdomās par palīdzības sniegšanu Ukrainas armijai, spīdzināja un nogalināja, atsaucoties uz audio un video ierakstiem un aculiecinieku liecībām, ziņo žurnālisti.

"Tā bija organizēta brutalitāte, kas atkārtosies visās pārējās Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā. Tā ir stratēģija pretestības neitralizēšanai un vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai, ko Krievijas karaspēks jau bieži izmantojis iepriekšējos konfliktos, īpaši Čečenijā," raksta izmeklētāji.

Bučas "tīrīšanas" laikā visvairāk cieta "Yablonskaya" iela. Uz šīs ielas esošajā biroju ēkā Krievijas militārie spēki izveidoja štābu. Pēc tam, kad krievi pameta pilsētu, Jablonskas ielā tika atrasti aptuveni 40 mirušu civiliedzīvotāju līķi. Ukrainas Ģenerālprokuratūra par kara noziegumiem Bučā tur aizdomās 76. gvardes desanta divīzijas karavīrus, kurus komandē ģenerālmajors Sergejs Čubarikins. Viņa priekšnieks ir ģenerālpulkvedis Aleksandrs Čaiko, Krievijas Austrumu militārā apgabala karaspēka komandieris.

Ziņu aģentūra "Associated Press" ir publicējusi martā Bučā izvietoto Krievijas karavīru sarunu ierakstus un stenogrammas. Viņi saviem tuviniekiem stāsta par pilsētas iedzīvotāju slepkavībām.

Piemēram, kāds krievu karavīrs vārdā Lenja 14. martā piezvanīja savai mātei un pastāstīja, ka Bučas ielās guļ "civiliedzīvotāji ar izšķaidītām smadzenēm". Uz jautājumu, kas viņus nogalināja, viņš atbildēja: "Mūsējie."

"Iespējams, tie bija parasti civiliedzīvotāji," saka sieviete.

"Mammu, notiek kauja. Pēkšņi viņš parādās! Vai tu saproti? Ko darīt, ja viņam ir granātmetējs?" okupants viņai skaidro.

Okupants savai mātei arī stāsta, ka krievu militāristi reiz Bučā apturējuši kādu zēnu, pārbaudījuši viņa telefonu un, "Telegram" vietnē atrodot informāciju par krievu atrašanās vietu un loģistiku, uz vietas nošāvuši.

Cits okupantu karavīrs vārdā Ivans sarunā ar savu māti 17.-18. martā atzina, ka Krievijas militārie spēki Bučā šauj "visus", neatkarīgi no tā, kas viņi ir - bērni, sievietes vai veci cilvēki. "Nogalinām visus, kuriem ir ierocis. Pilnīgi visus," viņš saka.

Ivans paskaidroja, ka viņa vienības karavīri veic tanku "tīrīšanu", konfiscē ieročus, pārmeklē cilvēkus un pārbauda viņu tālruņus, "lai noskaidrotu, vai viņiem ir informācija vai kas ir vērsta pret mums". "Ja būs nepieciešams, mēs nogalināsim," saka krievu okupants.

FOTO:  Buča pirmajā dienā pēc atbrīvošanas no Krievijas okupantiem

No sarunas izriet, ka Ivans dienēja Krievijas armijas 74268. vienībā, 234. gvardes desantnieku pulkā, kas bija daļa no 76. gvardes desantnieku divīzijas.

Cits krievu okupants, vārdā Maksims, 21. martā no Kijivas priekšpilsētas piezvanīja sievai. Viņš stāsta, ka visi krievi šeit dzer, jo dzīve bez alkohola ir pilnīgi nepanesama. "Kā jūs aizstāvaties, ja esat piedzērušies?" - jautā sieva. "Pavisam normāli. Tas atvieglo civiliedzīvotāju nošaušanu," viņš atbild.

"Zini, cik civiliedzīvotāju es šeit esmu nogalinājis? Paslēpiet no manis ieroci. Man šķiet, ka man jau jumts aizbraucis. Esmu nogalinājis tik daudz civiliedzīvotāju," sarunas ierakstā saka Maksims. "Kāda velna pēc tu turp devies?" - atbild viņa sieva.

Maijā laikraksts "The New York Times" publicēja daļu no "Associated Press" izmeklēšanā izmantotajiem materiāliem. Šajā rakstā tika citētas arī aculiecinieku liecības un videomateriāli, tostarp no novērošanas kamerām, kas, kā apgalvoja laikraksts, pierādīja, ka Krievijas desantnieki 4. martā pilsētā aizturēja un nogalināja vismaz astoņus vīriešus.

Aprīlī "Meduza" apkopoja un analizēja visus pieejamos datus par pirmo dienu notikumiem Bučā, kā arī rekonstruēja notikumus Krievijas okupācijas laikā. Vēlāk tika publicēti bezpilota lidaparāta uzņemtie kadri, kas atspēko Krievijas varasiestāžu versiju, ka cilvēki Bučā tika nogalināti jau pēc Krievijas bruņoto spēku aiziešanas.