"Vēlējos, lai meita atpūšas no manis." Rūdolfs Plēpis dienas pavada pansionātā

"Šeit neuzturēšos pastāvīgi, tikai uz šo laika periodu. Ziemassvētkos būšu mājās," sola aktieris. Lēmumu uz laiku padzīvot pansionātā aktieris pieņēmis pats.

"Vienkārši vēlējos, lai meita atpūšas no manis. Ir grūti, jo diemžēl viss uz viņas pleciem," saka aktieris.

"Ar mani nav viegli. Marijai un Viktorijai ir savas darīšanas, un, ja ir viens akls cilvēks pa vidu, kurš nepārtraukti prasa kaut ko padot, tas ir ļoti apgrūtinoši. To ir grūti iedomāties. Vārdos nevar izstāstīt, ko nozīmē šī problēma, ja ģimenē ir neredzīgs cilvēks," skumji teic aktieris.

Sadraudzēties ar kādu no pansionāta iemītniekiem viņam nav izdevies. «Kopēju valodu te nemaz nevar atrast. Cilvēki, kas šeit dzīvo, tikko kā paēd, ielien savā gultiņā un guļ. Tāpēc man īsti nav pat ar ko parunāt. Vienīgais, ar ko es varu aprunāties, ir pansionāta direktors Vitālijs un vietējais dakterītis.

"Apollo.lv" jau iepriekš vēstīja, ka apritējuši divi gadi, kopš Plēpis ir zaudējis acu gaismu. Aktierim šo dažu gadu laikā ir veikta glaukomas operācija, lai atbrīvotos no plēves, kas pārklāja aci. Ārsti lielas cerības nesola, viņa situācija ir ļoti nopietna, jo ir atmiris redzes nervs.

"Esmu bijis savā mūžā pie tik daudziem ārstiem. Mani pārbaudīja no galvas līdz kājām trīs reizes turp un atpakaļ. Oficiālā medicīna noplāta rokas, un man vairs nevar palīdzēt," tā Plēpis.

Vairāk lasi izdevuma "Privātā Dzīve" 1. novembra numurā.