Politoloģe skaidro, kāpēc Valsts prezidenta medaļas pasniegtas pretrunīgi vērtētiem politiķiem (1)

Jau ziņots, ka, noslēdzoties 13. Saeimas pilnvaru termiņam, Valsts prezidents 31. oktobrī pasniedza Valsts prezidenta medaļas politiķiem, kuri paveikuši nozīmīgu darbu Latvijas valsts attīstībā, īstenojot visai sabiedrībai būtiskas reformas, taču darbu 14. Saeimā neturpinās.

Valsts prezidenta medaļu saņēma aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP) un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Daļā sabiedrības gan šāds žests tika uztverts ar neizpratni, norādot uz atsevišķu politiķu nenozīmīgu ieguldījumu un apšaubāmu reputāciju.

Metla-Rozentāle skaidroja, ka ar Valsts prezidenta medaļu tiek pateikts, ka administratīvi teritoriāla reforma, kuru nepieciešams uzlabot, ir kopumā pozitīvi vērtējams pagrieziena punkts. Tāpat Levits licis akcentu uz tiesiskumu, nacionālā jautājuma stiprināšanu un valsts aizsardzību. Ar medaļu Levits, iespējams, arīdzan norādījis, ka Valsts aizsardzības dienesta likums ir jāpilnveido, tomēr tas ir būtisks politisks aspekts.

"Zināmā mērā rodas neliela disonanse starp to, ka runa ir par svarīgiem jautājumiem, bet tiem pretī ir pretrunīgi vērtējami politiķi. Jāņem vērā, ka Valsts prezidenta medaļai nav īpašs statuss vai īpaši kritēriji, par kuru ievērošanu apbalvojums tiek piešķirts. Prezidents vēlējies šādā veidā iezīmēt nozaru svarīgumu," sacīja politoloģe.

Metla-Rozentāle atzina, ka zināmas pārdomas un mulsumu rada neliela politiķu loku izvēle ar nenozīmīgi vērtētām personībām. Politoloģes ieskatā, ja būtu izvēlēts plašāks politiķu loks, kas pārstāvētu dažādas jomas, iespējams, priekšstats nebūtu tik mulsinošs. Tāpat viņa piebilda, ka nav skaidrs, vai prezidenta mērķis šādā veidā tiek sasniegts un vai to neaizēno šo cilvēku politiskā pieredze.

Levits raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja, ka medaļa tiek pasniegta par sadarbību ar Valsts prezidenta institūciju. Viņš atzina, ka Kaimiņš ir spilgta personība, tomēr jāņem vērā, ka politiķis bija ievēlēts par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.

"Jāsaka, ka bijušo politiķu "atspārdīšana" ir slikta politiskā kultūra. Latvijai vajadzētu no tā izvairīties. Es nevērtēju katra cilvēka personīgo dzīvi," sacīja Valsts prezidents.

Levits atzinīgi vērtēja Sabiedrisko mediju likumu un citus, kurus Kaimiņš esot virzījis uz priekšu un kuru tapšanā ir ņemti vērā arī Valsts prezidenta priekšlikumi. Tāpat Levits uzsvēra, ka viņš nav pilnībā apmierināts ar Sabiedrisko mediju likumu, taču sadarbība bijusi laba.

Savukārt runājot par Pūci, Valsts prezidents izcēla administratīvi teritoriālo reformu, ko politiķis lielā mērā ir paveicis. Levita ieskatā, tas atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas attīstību. Tāpat viņš norādīja uz Pabrika lomu bruņoto spēku stiprināšanā un uz Bordānu, kam arī ir lieli panākumi, piemēram, Ekonomisko lietu tiesas un Tieslietu akadēmijas iedibināšana.

Pūce 2020. gada novembrī paziņoja par atkāpšanos no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pēc tam, kad publiski sameloja, ka nav izmantojis vai nopietni lūdzis partijas biedriem sarūpēt viņam Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

Savukārt Kaimiņu 2018. gada jūnijā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Vēlāk KNAB pret Kaimiņu šo kriminālprocesu izbeidza.

Kaimiņš iepriekš ir bija "KPV LV" biedrs un viens no līderiem, vēlāk kļuva bezpartejisks, bet uz 14. Saeimu vairs nekandidēja.