"Otro māju vīzu" mērķauditorija ir ārzemnieki un bijušie Indonēzijas pilsoņi, kas vēlas tur ilgstoši uzturēties un sniegt pozitīvu ieguldījumu valsts ekonomikā. Vīzu turētāji valstī var uzturēties piecus vai desmit gadus un piedalīties dažādās aktivitātēs, piemēram, investīcijās, teikts Indonēzijas Imigrācijas ģenerāldirektorāta mājaslapā.
Kandidātiem arī jābūt pasei, kas derīga vismaz 36 mēnešus, un pieteikumā jāiekļauj CV.
Politika stājas spēkā 24. decembrī.
Vietējie plašsaziņas līdzekļi ziņojuši, ka paredzams, ka "otro māju" vīzas piesaistīs gados vecākus turīgus tūristus vai apmeklētājus, kuriem ir kapitāls vai starptautisks bizness, taču tā varētu būt arī iespēja digitālajiem nomadiem ar lieliem uzkrājumiem.
Indonēzijas tūrisma amatpersonas septembrī paziņoja par atsevišķu plānu, kas ļautu digitālajiem nomadiem valstī strādāt līdz sešiem mēnešiem, raksta ziņu aģentūra "Reuters".
Populārais salas galamērķis Bali, kas savu ekonomiku lielā mērā balsta uz tūrismu, februārī atsāka uzņemt apmeklētājus pēc Covid-19 ierobežojumu pārtraukšanas. No janvāra līdz augustam Indonēzijā ieradās vairāk nekā 1,7 miljoni tūristu, teikts valdības ziņojumā.
Līdzīgas iniciatīvas ieviesušas vairāk nekā ducis citu valstu, lai piesaistītu jaunus attālinātos darbiniekus, piemēram, Portugāle, Brazīlijas pilsēta Riodežaneiro un Kostarika.