"Uztraucos par tevi, tu visu laiku kaut ko aizmirsti." Kā atpazīt toksisku manipulatoru?

Ko saka manipulators attiecībās

"Tas vispār nav noticis."

Manipulators bieži liek upurim šaubīties par sevi. Viņš izdara vai pasaka kaut ko aizskarošu un pēc tam noliedz, ka tas vispār ir noticis.

Upuris sāk apšaubīt savus instinktus un arvien vairāk paļaujas uz "realitāti", ko rada un ar ko manipulē varmāka. Tas arī palielina atkarības sajūtu no varmākas.

"Tu jūc prātā, un citi arī tā domā."

Tas ne tikai liek upuriem šaubīties, vai ar viņiem viss kārtībā, bet var likt upurim apšaubīt savu veselo saprātu. Manipulators var arī mēģināt pārliecināt upura ģimeni un draugus, ka upuris ir garīgi nestabils. Tas samazina iespējamību, ka citi notic upura stāstītajam, līdz ar to upuris tiek atsvešināts no pārējiem, un tas vēl vairāk apgrūtina izraušanos no varmācīgajām attiecībām.

"Man žēl, ka tev liekas, ka es tevi sāpināju."

Lai gan šis paziņojums varētu šķist kā atvainošanās, tas galīgi tā nav. Tas ir veids, kā varmāka noņem atbildību no sevis un liek justies upurim vainīgam.

Šāda atvainošanās liek upurim apšaubīt savu spriedumu un prātot, vai viņš tiešām nav reaģējis pārāk slimīgi, varbūt tiešām nebija tik traki... Upuris sāk pieņemt varmākas notikumu interpretāciju un sāk justies vēl sliktāk.

"Vai tev tiešām liekas, ka es to izdomāju?"

Šis ir vēl viens piemērs, ko varmāka izmantos, lai liktu upurim apšaubīt savu realitāti. Lietojot šo frāzi, varmāka manipulē ar upura izpratni par uzticēšanos. Viņš cenšas likt upurim justies vainīgam par neuzticēšanos viņam. Kad upuri dzird šo frāzi, viņi šaubās, vai varmāka patiešām melo, apšaubot savu izpratni par patiesību.

"Tu tikai mēģini mani mulsināt. Tu esi īsts haoss."

Šo frāzi varmāka izmanto, lai pārliktu vainu uz upuri. Mērķis ir samulsināt upuri, lai viņš nesaprastu, kas īsti notiek, sāktu apšaubīt pats savas domas un sāktu justies vainīgs.

"Tu zini, ka es nekad tev nedarītu pāri."

Šī frāze ir vēl viens piemērs tam, ka varmāka manipulē ar upura izpratni par uzticēšanos. Runājot par saviem tīrajiem nodomiem, viņi atbrīvo sevi no jebkādas vainas apziņas. Tajā pašā laikā varmāka būvē pamatus turpmākajiem pāridarījumiem.

Kad upuris dzird, ka varmāka viņu tīši nesāpina, viņš apšauba savu emociju pamatotību un to, vai viņam ir tiesības būt sarūgtinātam par savu partneri.

"Es to izdarīju, jo es tevi mīlu."

Šī frāze ir ļoti izplatīts psiholoģiskās manipulēšanas piemērs. Pamatojot savu uzvedību ar mīlestību, varmākas manipulē ar upuri, liekot tam domāt, ka varmākam ir vislabākie nodomi.

Tas noved pie tā, ka upuris sāk apšaubīt savu dabisko, negatīvo reakciju uz partnera vardarbību. Sākumā jūtoties dusmīgs, nobijies vai sarūgtināts, upuris var sākt justies vainīgs par to, ka tā jūtas, par to, ka apšauba partnera mīlestību un rūpes. Un no šī burvju loka izrauties kļūst arvien grūtāk.

Ko saka manipulators ģimenē

"Tu esi pārāk jūtīgs."

Šī ir frāze, ko manipulators izmanto, lai mazinātu upura reakcijas svarīgumu un liktu upurim justies smieklīgam un pārspīlēti jūtelīgam.

Ja upuris mēģina paust aizvainojumu vai vilšanos, manipulators cenšas iestāstīt, ka no mušas tiek uzpūsts zilonis. Piemēram, kad vecāki pārmet savam bērnam pārlieku lielu jūtīgumu, bērns, visticamāk, jūtas vainīgs un saprot, ka tiešām muļķīgi kādam paust savas jūtas.

Mērķis ir likt otram justies nepārliecināti par savām sajūtām, domām, darbībām – tas manipulatoram nodrošina kontroli pār upura dzīvi. Viņš var droši darīt ko vēlas, - upuris vainos sevi un nemēģinās izlauzties un pretoties.

"Tu mani pazīsti, tev vajadzēja zināt, kā es reaģēšu."

Tas ir vēl viens veids, kā varmāka noveļ atbildību par savām rīcībām uz upuri. Tas var likt upurim justies vainīgam situācijā, kad viņš patiešām nav izdarījis neko sliktu.

Kad vecāki to saka bērnam, viņi uzliek bērnam atbildību par situācijas iznākumu, liekot bērnam justies tā, it kā viņš būtu izraisījis konfliktu un it kā viņa reakcija būtu radījusi problēmas.

"Tās ir tikai muļķības, ko tu lasi internetā. Tā nav īstā dzīve."

Šī frāze ir vēl viens jūtu svarīguma mazināšanas piemērs. Mērķis ir likt upurim apšaubīt savu realitāti un likt viņam justies stulbam vai nekompetentam. Tas arī mazina internetā atrodamās informācijas derīgumu, kas upurim varētu palīdzēt meklēt izeju un vērsties pēc palīdzības. Tādējādi upuris tiek izolēts un nokļūst vēl lielākā atkarībā no varmākas.

"Nav tik slikti, citiem iet daudz grūtāk."

Kad varmāka lieto šo frāzi, tā liek upurim justies nepateicīgam un vainīgam par savām dabiskajām emocijām.

Varētu likties, ka varmāka ir iejūtīgs pret otra jūtām un ciešanām. Var arī likties, ka viņš mēģina mierināt upuri, liekot salīdzināt viņa sāpēs vai problēmas ar citām. Patiesībā šāds "mierinājums" grauj upura jūtu svarīgumu un samazina upura situācijas nozīmīgumu.

"Patiesībā tu nemaz tā nedomā."

Šī frāze ir vēl viens piemērs, ko varmākas izmanto, lai apslāpētu upura emocijas. Šī frāze ir noraidoša un domāta, lai liktu upurim apšaubīt, vai tas, ko viņi jūt un domā, ir pareizi un vai tas vispār ir normāli.

Kad vecāki to saka bērnam, kurš, iespējams, nesaprot visu savu emociju gammu, bērns, visticamāk, atzīs, ka viņa dabiskās jūtas un reakcijas ir nepareizas. Viņš sāks apspiest jūtas, šauboties par sevi, saviem lēmumiem.

"Es uztraucos par tevi, tu visu laiku kaut ko aizmirsti."

Šī frāze ir vēl viens piemērs tam, kā tiek izmantotas viltotas rūpes, lai grautu otra realitātes sajūtu. It kā uztraucoties par upura atmiņu, varmāka tēlo, ka rīkojas upura interesēs. Patiesībā tā ir apzināta realitātes sagrozīšana. Upuris sāk apšaubīt savu veselo saprātu un vēl ciešāk pieķeras manipulatoram, jo viņš taču tik ļoti "rūpējas".

Ko saka manipulators darbā

"Tev gan ir slikta atmiņa."

Šī ir izplatīta frāze, ko izmanto manipulators, lai liktu upuriem šaubīties par sevi. Protams, katram gadās kaut ko aizmirst. Taču, ja manipulators regulāri runā par upura slikto atmiņu, upuris var sākt šaubīties par savu atmiņu kopumā. Jo nepārliecinātāks kļūst upuris, jo vieglāk ar viņu manipulēt un vainot pie visa.

Darba vidē manipulators var tā rīkoties, lai mazinātu kolēģa darba rezultātus, liekot viņiem šaubīties par sevi un, iespējams, apkaunot viņus citu kolēģu priekšā.

"Es tev nosūtīju e-pastu par tikšanos. Tiešām nesaņēmi?"

Šādas um līdzīgas frāzes domātas, lai liktu upurim justies vainīgam. Šādā situācijā varmāka, iespējams, aizmirsa nosūtīt upurim e-pasta ziņojumu vai tīši to nenosūtīja, lai izslēgtu viņu no svarīgas darba diskusijas. Un beigās tiek vainots upuris. Viņš var sākt apšaubīt savas prasmes rīkoties ar datoru, izjūtot kaunu, vainu, nekompetenci, un, galu galā, sākt apšaubīt savas spējas veikt darbu.

"Šķiet, ka tu esi ļoti sastresojies. Nu jā, ne visi var tikt galā ar jauniem pienākumiem."

Šādi varmākas izteicieni, kas maskēti kā rūpes. Izsakot bažas par upura stresa līmeni, varmāka iegūst upura uzticību. Tajā pašā laikā viņš noniecina upuri, liekot viņam justies nekompetentam un tādam, kurš nespēj strādāt stresa apstākļos.

Upuris sāk justies nepilnvērtīgs, var zaudēt pašapziņu, un tas tiešām var ietekmēt viņa darba rezultātus.